Krusta kari Baltijas reģionā

Viduslaiku cilvēka galvenais soģis bija Dievs. Viduslaikos domām par Dievu tika piešķirts daudz vairāk laika un tas šķita daudz svarīgāk kā mūsdienu cilvēki to saprot. Par Dievu domāja visu kārtu ļaudis, gan garīdznieki, gan bruņinieki, zemnieki un pilsētnieki.
11. gadsimta otrajā pusē svētceļnieku kustību arvien jūtamāk sāka apgrūtināt Tuvajos Austrumos un Pireneju pussalas ziemeļos notikušās politiskās pārmaiņas un militārās sadursmes. 1063. gadā tika uzsākts karagājiens pret musulmaņiem un pāvests Aleksandrs II aicināja palīgā Eiropas bruņniecību. No idejas par mierīgu svētceļojumu baznīca bija izveidojusi ‘’svētā kara’’ ideju. Kopš 11. gadsimta beigām baznīca veiksmīgi savienoja svētceļojuma un ‘’svētā kara’’ idejas, izveidojot agrāk nebijušu masu kustību, ko pieņemts saukt par krusta karagājieniem jeb krusta kariem. …