Krusta kari un Hanzas savienība Latvijas teritorijā

Krusta kari un Hanzas savienība krasi mainīja tālāko Latvijas teritorijā dzīvojošo cilvēku dzīvi. Krusta kari iznīcināja daudzu cilvēku dzīves, taču Hanzas savienība sekmēja un attīstīja tirdzniecību, tā ceļot cilvēku dzīves līmeni.
Rietumeiropas valstu dižciltīgajiem karotājiem piederēja lielas zemes platības. Ar laiku brīvo zemju pietrūka un dižciltīgie karotāji devās kara gājienos uz austrumiem, kur pakļāva arvien jaunas tautas. Tolaik gandrīz visi Eiropas iedzīvotāji bija kristieši, tos vienoja katoļu baznīca. Romas katoļu baznīcas centieni ieviest kristietību Latvijas teritorijā līdz šim nebija guvuši panākumus. Lai paplašinātu katoļu baznīcas ietekmi, pāvests aicināja uz krusta karu pret “neticīgajiem” jeb pagāniem. Kristieši nešaubījās, ka arī vardarbīga katoļticības ieviešana – “ar uguni un zobenu” ir Dievam tīkams darbs.
Kas nebija ar mieru kristīties, tos nogalināja un paņēma viņu mantu. Tos, kuri kristījās, atstāja dzīvus, taču piespieda maksāt nodevas katoļu baznīcai. Krusta karu dalībnieki guva bagātīgu laupījumu.
Pēc krusta kariem Livonija iestājās Hanzas savienība. Hanza pārvaldīja tirdzniecību visā Baltijas jūrā. Šai savienībai bija arī sava kara flote, lai cīnītos ar jūras laupītājiem un aizstāvētos no citu zemju karaspēka. Rīgas tirgotāji ienākumus guva no starpniecības starp Krievijas pilsētām un Rietumeiropu, tādēļ neļāva iebraukušajiem tirgotājiem slēgt darījumus savā starpā.
Hanzas savienība ir atstājusi lielu ietekmi uz Latvijas teritoriju, jo vēl šodien bieži tiek pieminēts tās vārds un svinēti svētki par godu Hanzas savienībai. Abi šie vēstures notikumi ir vienlīdz svarīgi un nozīmīgi Latvijas tautai.…