Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
3,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:771475
 
Author:
Evaluation:
Published: 18.06.2009.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 7 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Saturs    1
1.  Kubas raķešu krīzes sākums    2
2.  Kubas raķešu krīzes kulminācija    8
3.  Pēc skaņas Kubas raķešu krīzei    10
4.  Salīdzinošs Kubas raķešu krīzes apskats mūsdienu un padomju krievu historiogrāfijā    12
  Nobeigums    14
Extract

1. Kubas raķešu krīzes sākums
Diplomātijas vēsturē 5. sējumā 18. nodaļā, kas veltīta Kubas raķešu krīzei, pirmajā atkāpē rakstīts, ka visbīstamākā starptautiskā krīze bija Karību krīze, ko Rietumos it īpaši ASV dēvē par Kubas raķešu krīzi, liekot vārdu Kubu un raķetes pēdiņās , šķiet, ka savādāka nosaukuma lietošana par vienu un to pašu procesu liecina par dažādu procesa interpretēšanu, un padomju žurnālists Žukovs norādīja, ka padomju cilvēku un amerikāņu dialogs ritēja katram pa savam, katra puse no savām pozīcijām meklēja risinājumu kopējam uzdevumam – saglabāt mieru pasaulē. Amerikāņi nevēlējās karu gluži kā mēs, un visi cerēja, ka no vissliktākā izbēgs, taču, norādot, ka PSRS ticība un miermīlība turpināja dzīvot, neskatoties uz antipadomisko propagandu no ASV puses .
Georgijs Markovičs Korņienko norādīja, ka Kubas raķešu krīzes iemesls, kas kļuvis jau par aksiomu bija – padomju raķešu R – 12 * (pēc NATO standarta SS-4) izvietošana Kubas teritorijā, no kurienes diezgan viegli varēja apdraudēt ASV. Taču šis autors norāda arī uz otru krīzes iemeslu –Kenedija un viņa administrācijas nostāja par nepieņemamo raķešu atrašanos Kubā . Savukārt padomju historiogrāfijā tiek minēts, ka Padomju raķešu izvietošana Kubā nebija krīzes sākuma iemesls, jo raķešu izvietošana notika saskaņā ar starptautiskajām tiesībām *, bet krīzes saknes jau meklējamas iepriekš – 1962.g. ASV „diplomātijas krīzē”, kad ASV valdība nespēja atzīt F.Kastro režīmu par likumīgu un ka ASV imperiālistiskā ārpolitika balstīta uz „kara rūpniecības” stratēģiju, un no spēka pozīcijām, apdraudot miermīlīgās tautas. Padomju historiogrāfijā tiek minēti vēl spēcīgāki apgalvojumi – pēc II Pasaules kara ASV imperiālistiskā politiska bija virzīta uz PSRS un citu sociālistisko valstu aplenkšanu, izmantojot kara bāzes, turklāt PSRS pēc padomju vēsturnieku ziņām bieži vien griezās pie ASV, lai likvidētu kara bāzes un atjaunotu mieru .
Korņienko uzskata, ja ASV būtu norijusi šo krupi, kā to Maskava bija darījusi iepriekš, nekādas krīzes nebūtu . Pēc autora domām, Hruščovs bija cerējis, ka ASV par viņa rīcību neiebildīs, jo pēc daudzu vēsturnieku domām, īpaši A. Ševčenko, kas norādīja, ka PSRS līderis Kenediju uzskatīja par vāju, neizlēmīgu cilvēku , bet Korņienko norāda, ka Hruščovs spēja novērtēt Kenediju, uzskatot viņu par gudru, valstiski domājošu utml . Līdz beidzot Korņienko nonāk pie secinājuma, ka Hruščovs intuitīvi paļāvās uz jaunā prezidenta Kenedija intelektu, tāpēc izgāja uz šādu soli.

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −3,48 €
Work pack Nr. 1128182
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register