Izvēlējos rakstīt darbu par latviešu senajām svētvietām, ne tik daudz tādēļ, ka šīs īpašās vietas ir pirmās mūsu kultūras un mākslas rašanās pazīmes, bet arī tādēļ, ka tās apņem leģendas, mistērijas un desmitiem hipotēžu. Diez vai kādreiz uzzināsim visu patiesību, bet ir bezgala interesanti lasīt un domāt par to, kā ir dzīvojuši un domājuši mūsu priekšteči.
Pa visu zemeslodi ir atrodamas vietas kas uzskatāmas par īpašām skatoties no visdažādākajiem aspekties – kultūras, mākslas, reliģijas utt. Lielākā daļa no tām ir veidota no akmens krāvumiem: Stounhendža, Eivberija megalītu piemineklis, Ņūgreindžas kapkalns, Karnakas megalītu alejas, uzskatu, ka ne mazāk vērtīgi ir pie mums atrastie svētakmeņi un svētvietas, kaut vai tādēl, ka pagaidām tās ir pētītas diezgan maz un sevī slēpj vēl daudz noslēpumu. Uzskatu, ka arī mūsu senči bija apveltīti ar zināšanām kuras mums iespējams ir zudušas uz visiem laikiem : tautiskajās jostās ieaustā siboliskā informācija, petroglifi , svētakmeņi utt., tādēļ ar lielu interesi šinī darbā apskatīšu tēmu par svētakmeņiem Latvijā, to vēsturisko un simbolisko nozīmi.
Izmantotā literatūra galvenokārt ir ņemta no Mākslas bibliotēkas un interneta resursiem. Pieejamā literatūra piedāvā visdažādākos viedokļus par svētvietu nozīmi latviešu kultūrā. Šajā darbā atspoguļoju dažādas hipotēzes un pieņēmumus par kultūrvēsturisko akmeņu izmantošanu un nozīmi senatnē.
Seno kulta vietu pētniecībai ir svarīga loma latviešu tautas garīgās attīstības vēstures izzināšanā. No šī aspekta nozīmīgas var būt ne tikai kulta vietas, bet arī citas ar garīgajām tradīcijām saistītās vietas, kuras ļauj izskaidrot senos priekšstatus par telpu un tās sakralitāti. Apzinot mūsu senās kulta vietas, atklājas likumsakarības, kas kopīgas ne tikai latviešiem, bet arī citām Eirāzijas tautām un tāpēc svētvietu pētījumi iegūst īpašu nozīmi indoeiropiešu vēstures kontekstā... …
