Šī darba tēma ir „Kultūra Senajos laikos”, kurā tuvāk apskatīta seno grieķu un romiešu arhitektūra, tēlniecība, glezniecība, mūzika, reliģija, izglītība, zinātne...
Senās Grieķijas un Romas civilizācijām noteikti ir paliekoša nozīme vēsturē. Senās Romas un Grieķijas arhitektūra, māksla arī mūsdienās ir izpelnījusies cilvēku apbrīnu, atzinību. Gribētos apgalvot, ka tieši šīs divas senās valstis lielā mērā sekmējušas kultūras, pat zinātnes attīstību. Piemēram, pat mūsdienās tiek lietota Pitagora izgudrotā teorēma ģeometrijā, kas arī nosaukta Pitagora vārdā. Grūti pat iedomāties, iztēloties, ka šī teorēma a2 + b2 = c2 (trījstūra malu kvadrātu summa ir vienāda ar hipotenūzas summu) ir izgudrota tik ļoti, ļoti sen, bet vēl tagad ir tik ļoti nozīmīga un tik bieži pielietojama.
Tādēļ, manuprāt, ir ļoti interesanti uzzināt, kas ietekmējis tik ļoti paliekošu vērtību rašanos senajā Grieķijā un Romā, kā arī uzzināt, kas tad ir bijuši izcilākie arhitekti, mākslinieki, zinātnieki, kā arī iepazīties ar populārāko celtņu būvēšanas principiem un izskatu. Visiem zināms, ka senajā Grieķijā, senajā Romā ir bijis ļoti, ļoti mazs analfabētu skaits, precīzāk, to gandrīz nemaz nebija, turklāt mūsdienās analfabētu skaits pasaulē arvien vairāk pieaug, kaut gan vajadzētu būt otrādi. Kā gan senie grieķi un romieši panāca šadu apskaužamu stāvokli valstī, kādas mācīšanas un audzināšanas metodes pielietoja? To visu un vēl daudz ko citu es centīšos noskaidrot šī patstāvīgā darba turpinājumā...
Arhitektūra ap 8.gs p.m.ē. bija vienkārša, lakoniska. 8.gs p.m.ē celtajās ēkās netika iebūvēts neviens nevajadzīgs elements. Vissenākie tempļi tika būvēti no koka, tie sastāvēja tikai no taisnstūrveidīgas telpas, kurā bija novietota dieva statuja, bet statujai apkārt atradās milzīgi, izturīgi koka stabi, kas balstīja jumtu. Tikai 7.gs p.m.ē. šos koka stabus nomainīja akmens kolonnas. Šie arhaiskajā laikā Grieķijā celtie tempļi bija ļoti vienkārši un harmoniski, tie neizskatījās smagnēji, kā varētu šķist, jo tie bija īpatnēji būvēti, proti, kolonnas, kas patiesībā balstīja templi, vidusdaļā bija mazliet paplašinātas, bet augšdaļā mazliet sašaurinātas. Tādejādi padarot tās daudz elastīgākas un interesantākas. 6.gs p.m.ē. Grieķijā tika uzcelti pirmie akmens tempļi. Ap šo laiku grieķi, mācoties no ēģiptiešu radītajiem darbiem, sāka kalt arī pirmās akmens statujas – cilvēku tēlus. Interesanti ir tas, ka katrs grieķu mākslinieks meklēja tikai sev raksturīgu manieri cilvēku atveidošanā. Līdz ar to cilvēku statujas ar laiku kļuva arvien pilnīgākas un precīzākas. Grieķu arhitektūra vislielāko uzplaukumu piedzīvoja pēc persiešu sakāves, kad atēnieši sāka atjaunot sagrautās celtnes. Sagrautie grieķu tempļi jeb Akropole tad tika atjaunoti no marmora, tie tika izveidoti tik grezni un krāšņi, kādus neviens vēl neviens nekad nebija redzējis! Slavenākie arhitekti un mākslinieki tolaik bija Iktīns un Feidijs. …
