Kultūra un simbols

Simbols (no grieķu valodas symbolon – norunāta pazīšanas zīme slepenas organizācijas Grieķijā)- zinātnē (loģikā, matemātika u. c.) simbols ir zīme; mākslā – universālā estētiskā kategorija, kurā atklājas mijiedarbībā starp mākslās tēla satrpkategorijām, no vienas puses, un zīmes un alegorijas, no otras puses.
Simbols ir tēls, kas ir ņemts savas nozīmības aspektā, ir zīme, apveltītā ar sava tēla daudzveidību. Katrs simbols ir tēls (un katrs tēls kaut kādā mērā ir simbols), bet simbolu kategorijas norada uz tēla pacelšanu pāri savām robežām, uz jēga eksistēšanu, kas ir neatdalāmā no tēla, bet nav tam vienāda.
Kultūra realizējas tikai cilvēka pašizpausmju, darbības rezultāta, turklāt realizējas lietās, sabiedriskajos institūtos, cilvēka attiecībās utt., paradot pasauli par simbolisko formu, kuru, tiecoties izprast kādu laikmetu, tā garīgās dzīves izpausmes formas- filosofiju, mākslu-, jāprot izvērtēt.  iemiesojoties lietās un parādībās, kultūra pastāv kā simbolisku formu kopums.
Iedomāsimies šādu situāciju: mēs atrodamies kādā grandiozā izstāžu zālē, kurā no dažādiem laikmetiem un reģioniem ir savākti galdi- visvienkāršākie priekšmeti, pie kuriem esam tā pieraduši, ka to klātneesamība neizraisa nekādu šaubu. Izstāžu zālē savāktie galdi liek uz šo “vienkāršo priekšmetu” palūkoties citām acīm. No galdiem uz mums raugās vēsture, cilvēka darbs un attieksme pret citiem cilvēkiem, tajos iemiesojas vesela pasaule. Parasti par simbolu dēvē kādu objektu, kas kalpo par apzīmējumu kādai citai no šī objekta atšķirīgai realitātei. Galds, protams, nevar būt simbols šādā nozīmē. Tomēr par specifisku simbolisku formu to padara tas, ka tajā saplūst, divas vienas no otras neatdalāmas realitātes: galds kā fizisks objekts un cilvēcības forma, kas šajā objekta iemiesota.

…