Kultūras jēdzienu ir grūti precīzi definēt, jo dažādās intelektuālajās disciplīnās tas visai stipri atšķiras. Vārdu kultūra kā terminu vissenāk izmanto sociālajās zinātnēs, kas ar to apzīmē visu noteiktas sabiedrības dzīvesveidu – gan materiālo, gan garīgo. Parasti ar vārdu kultūra apzīmē arī mākslu un vispār intelektuālo darbību: piemēram, par kultūras cilvēku (vai kulturālu cilvēku) dēvē tādu indivīdu, kas tiecas pilnveidoties, gremdēdamies mākslā un apcerēdams intelektuālus jautājumus. [ 4 ]
Zinātniskajā literatūrā jēdzienu “kultūra” lieto dažādās nozīmēs, aspektos un kontekstos. Kultūras saturs un konteksts ir ļoti liels un plašs, par kultūru nav iespējams runāt un domāt viennozīmīgi. Kultūras konteksti var būt: Etnogrāfiskais konteksts, Antropoloģiskais konteksts, Socioloģiskais konteksts, Semiotiskais konteksts, Terminoloģiski lingvistiskais konteksts utt. [ 1 ]
DEFINĪCIJAS
Latīņu vārds – cultura sākotnēji apzīmēja zemes apstrādi, kultivēšanu; izmaiņas dabas objektos cilvēka iedarbes rezultātā. [ 5 ]
Kultūra – kvalitāte, atbilstība normām, pilnīgums (kādā darbības vai zināšanu sfērā). [ 9 ]
Kultūra, socioloģijā un antropoloģijā, ir kādas sabiedrības vai cilvēku grupas dzīvesveids, kas aptver ne vien tēlotājmākslu, mūziku un literatūru, bet arī domāšanas īpatnības, uzskatus, uzvedību, paražas, tradīcijas, rituālus, apģērbu un valodu. [ 4 ]
Kultūras jēdziens plašā nozīmē – kā viss cilvēces vēsturiskajā pieredzē uzkrātais, saglabātais, izveidotais, veidojošais un perspektīvais.” [ 7 ]
Kultūras jēdziens šaurā nozīmē – kultūra kā viss, kas saistās ar mākslu, literatūru, bibliotēkām, “kultūras normām” utt.…
