Kultūras teoriju daudzveidības izpausme teorētiķu darbos

Kulturoloģija ir mācība par kultūru. Jēdzienu „kulturoloģija” ieviesa Vilhelms Osvalds, viens no izcilākajiem dabaszinātņu pārstāvjiem Latvijā XIX gadsimta otrajā pusē. Kā pats autors saka: „Par kultūru top atbilstoši apzīmēts viss, kas kalpo cilvēces sociālajam progresam.” Kulturoloģija ir visplašākā zinātņu nozare, tā ir kā priekšnoteikums visām pārējām zinātnēm. [2;20]
Kulturoloģiju īpaši popularizēja amerikāņu kulturologs L. A. Vaits. Vaits pirmo reizi universitāšu pastāvēšanas vēsturē nolasīja lekciju kursu „Kulturoloģija”, līdz ar to pievēršot kulturoloģijai pastiprinātu zinātnieku uzmanību. [2;21]
Svarīgākās iepriekšējos gadsimtos izstrādātās kulturoloģiskās teorijas:
evolucionistiskās teorijas;
difūzais modelis kultūras izziņā;
bioloģiskās teorijas;
psiholoģiskais virziens kultūras izpētē;
psihoanalītiskais virziens;
funkcionālistiskais modelis;
XX gadsimta vidus antropoloģiskā veselums teorijas;
XX gadsimts septiņdesmito un astoņdesmito gadu kultūras psihoantropoloģiskās teorijas. [2;21]…