Kultūras tipoloģijas veidi

Jēdziens „politiskā kultūra” pretēji plaši izplatītajiem pieņēmumam neapzīmē neko ētisku. Politiskā kultūra apzīmē katra indivīda uzskatu, attieksmju un uzskatu kopumu un politiku.
Jau kopš Aristoteļa laikiem pastāv uzskats, ka noteiktām ļaužu grupām piemīt kaut kādi kopēji uzskati par politiku, un šim viedoklim ir zināma nozīme politikā. Piemēram, Edmunds Bērks rakstīja par tradīcijām un ieradumiem, Kārlis Marks – par ideoloģiju, bet Johans Gotfrīds Herders – par tautas rakstura lomu. Tomēr tikai 1963. gadā amerikāņu pētnieki Geibriels Olmonds un Sidnejs Verba izdeva grāmatu, kurā pirmo reizi modernās politoloģijas vēsturē tika definēts politiskās kultūras jēdziens.[2,40]
Šeit arī būtu svarīgi ievērot, ka parasti nav pilnīgi vienotas politiskās kultūras visai sabiedrībai: ir vairākas kopējas iezīmes, bet tad lielākām grupām var būt savi ieskati, kas liek runāt par politiskajām subkultūrām.…