Sākumā man gribētos uzrakstīt par gremošanas orgānu sistēmas procesu, jo tas ir ļoti svarīgs. Gremošanas orgānu sistēma sašķeļ apēstās uzturvielas ļoti sīkās ūdenī šķīstošās daļiņas, kuras asinis var iznēsāt pa visu ķermeni. Gremošanas orgānu sistēmas galvenā sastāvdaļa ir apmēram 9 metrus gara caurule, kas stiepjas no mutes līdz taisnajai zarnai; šajā caurulē esošie muskuļi bīda ēdienu no viena gala uz otru. Vispirms sakošļātais ēdiens caur barības vadu nonāk kuņģī, kur tas tiek pārvērsts putriņā un virzīts caur divpadsmitpirkstu zarnu, tukšo zarnu un līkumaino zarnu – garās, izlocītās tievās zarnas trim dažādām daļām. Tievajā zarnā aizkuņģa dziedzera sula, žults un zarnu sula pilnīgi sagremo apēstajā ēdienā esošās uzturvielas; sašķeltās uzturvielas uzsūcas asinīs caur neskaitāmajām sīkajām zarnu bārkstiņām, kas klāj tievās zarnas gļotādu. Ēdiena nesagremotās sastāvdaļas nonāk resnajā zarnā, pārvēršas izkārnījumos un tiek izvadītas caur anālo atveri. Gremošanas orgānu sistēmas daļu, kas sākas ar barības vadu un beidzas ar anālo atveri, sauc par gremošanas kanālu.
Kuņģis (latīņu: Ventriculus, latīņu: Stomachus, grieķu: Gaster) - gremošanas orgānu sistēmas maisveida paplašinājums starp barības vadu un tievo zarnu. Tas ir barības rezervuārs, kas tiek uzpildīts vairākas reizes dienā. Kuņģī turpinās barības vielu šķelšana un sākas uzsūkšanās procesi.
Kuņģis atrodas vēdera dobuma augšējā apvidū frontālā plaknē. Lielākā daļa kuņģa (apm. ¾) atrodas vēdera dobuma augšējā daļā, kreisajā pusē tūlīt zem diafragmas, un tikai neliela daļa (¼) — pa labi no ķermeņa viduslīnijas.…
