Pirmās rūpnieciska mēroga kārklu plantācijas kurināmās koksnes ieguvei ierīkoja septiņdesmitajos gados, kad aktīvi sāka darboties atjaunojamo energoresursu izpētes, tehnoloģiju attīstības un demonstrācijas programmas.
Dažādās valstīs energokultūru komercializācija notiek nevienmērīgi. Labākie rezultāti gan lakstaugu, gan kokaugu energokultūru audzēšanā ir Austrālijā, Jaunzēlandē un ASV. Eiropā energokultūru komercializācija notiek salīdzinoši lēnāk. Kurināmās koksnes audzēšana kārklu plantācijās rūpnieciskā līmenī notiek tikai Zviedrijā. 2004.g. sākumā Zviedrijā kārklu plantācijas bija aptuveni 16 tūkst.ha platībā. Lielākā daļa no kārklu plantācijām saimnieciski ir cieši saistītas ar ūdens saimniecības uzņēmumiem, kuri tām piegādā mēslojumu.
TEHNOLOĢIJA
No 1 hektāra kārklu plantācijās vidēji iegūst aptuveni 7-10 tonnas koksnes sausnas gadā. Pļaujot reizi 3-4 gados, iegūst 28-40 tonnas koksnes sausnas, kas atbilst aptuveni 65-80 cieškubikmetriem. Labākajās plantācijās biomasas pieaugums sasniedz 12 tonnas sausnas gadā. Plantāciju izmantošana turpinās 25-30 gadus. Zviedrijā ieņēmumi, realizējot šķeldu siltumapgādes uzņēmumiem ir līdzvērtīgiieņēmumiem no kviešu sējumiem.…