Mežkopības kursa darba uzdevums un mērķis ir sniegt iemaņas un zināšanas mežsaimniecisko pasākumu plānošanā un patreizējās saimniecības analīzē, padziļināti iepazīstināt ar praksē lietojamajiem meža apsaimniekošanas normatīvajiem aktīem un to lietošanas kārtību.
Kursa darbs ir izstrādāts uz Žīgururu valsts virsmežniecības Balvu mežniecības Dzirlas apgaitas bāzes.
2.MEŽA ZEMJU SADALĪJUMS PA VALDOŠAJĀM KOKU SUGĀM
UN BONITĀTĒM
No 2. tabulas var redzēt ka galvenā koku suga ir priede kas aizņem gandrīz 85% no ar mežu apklātām platībām. Tās produktivitāte gan nav īpaši augsta (vidējā svērtā bonitāte ir 2,7). Tas vēlreiz liecina par to ka augšanas apstākļi nav īpaši labvēlīgi koku sugu augšanai, ka augšņu potenciālā auglība ir zema.
Labākos augšanas apstākļos atrodas otra biežāk sastopamā koku suga bērzs. Tas sastopams 11,7% ar mežu apklātās zemēs un tā vidējā svērtā bonitāte ir 1,9.
Trešā biežāk sastopamā suga ir egle (3,8%). Pārējās koku sugas (apse, melnalksnis un baltalksnis) ir sastopami pavisam reti.
Tātad reāla saimniekošana iznāk tikai pamatā uz priedi, mazāk uz bērzu. Pārējo koku sugu saimnieciskā nozīme ir niecīga, pie tam apse un baltalksnis sastopami kā nesaslēgušās kultūras. Novērtējot nesaslēgušās kultūras, novērojama ir lapu koku kultūru īpatsvara pieaugums - lapu koku nesaslēgušās kultūras aizņem gandrīz 50% no kopējā nesaslēgušos kultūru dauzuma.…