Kuršu ķoniņu ciemi saistāmi ar vācu ordeņa lēņiem un 7 lēņu dzimtām – Tontegodēm, Peniķiem, Sirkantiem jeb Sukantiem, Dragūniem (vēlāk – Vidiņiem), Bergholciem, Šmēdiņiem un Kalējiem (vēlāk – Šmitiem).
1) Sirkanti jeb Sukanti
Arī šī dzimta uzskatāma par vienu no senākajām un lielākajām kuršu lēņa vīru dzimtām (1470.gadā izsniegtas lēņa tiesības uz pusarklu zemes)1. Laika gaitā gan dzimta esot saplūdusi ar Peniķiem un kādu brīdi saukuši sevi pat par Peniķiem-Sirkantiem.2
2)Dragūni (vēlāk – Vidiņi)
Pirmā lēņa grāmata Dragūniem piešķirta 1503.gadā. Kā A.Dzenis norāda savās publikācijās, tad pastāv uzskats, ka šis uzvārds cēlies no viegli bruņota kavalērista apzīmējuma, tomēr tūdaļ arī šo pieņēmumu noraida, jo “..dragūnu vienības Eiropas armijās sāka veidot tikai 16.gadsimta otrajā pusē”3. Kā otra uzvārda izcelšanās teorija tiek izvirzīta iespēja, ka tas cēlies, atvasinot vārdu draken t.i. pūķis. 19.gadsimtā dragūni nomaina savu dzimtas uzvārdu pret citu – Vidiņiem.
3)Bartoldi jeb Bergholci
Savu lēni šī dzimta saņēmusi 1546.gadā. Arī šī dzimta 19.gadsimtā mainījusi uzvārdu un sākuši dēvēties par Bergholciem. Bartoldi sākotnēji bijuši brīvnieki t.i. nepildīja klaušas, bet to vietā ieņēma kādu amatu ordeņa muižās vai arī maksāja gruntsnodokli.4
4)Šmēdiņi
Lai arī viņu lēņa grāmata nav saglabājusies, tomēr zināms, ka tā bijusi. Pirmo reizi Šmēdiņu lēnis minēts 1500.gadā Peniķiem piešķirtā zemesgabala robežu aprakstā5. Šeit lēņa īpašnieks dēvēts par Smēdi, kas liek domāt, ka lēnis piešķirts ordeņa kalējam 1560.gadā brāļiem Šmēdiņiem pārdots zemesgabals pie Rīvas upītes. Pirkumu apstiprinošajos dokumentos brāļi Šmēdiņi nodēvēti par kuršu ķoniņiem un viņi ir pirmie pēc Peniķiem, kas šādi nodēvēti.…
