Kurzemes - Zemgales hercogiste 18.gadsimtā

Darbu izvēlējos rakstīt par Kurzemes hercogisti 18. gadsimtā, laiku, kad Kurzeme nonāca stiprā Krievijas ietekmē un atkarībā. Darbu sāku ar laika posmu, kad pēc pēdējā Ketleru dzimtas pārstāvja Fedinanda nāves, par Kurzemes hercogu tika iecelts Krievijas carienes Annas Ivanonas favorīts- Kurzemes vācietis Ernsts Johans Bīrons, līdz Kurzemes hercogistes norietam, valdot Pēterim Bīronam.
Mans mērķis ir atspoguļot, izmantojot atbilstošu literatūru un avotus, politisko un saimniecisko situāciju Kurzemē 18. gadsimtā.
Lai padarītu referātu vieglāk uztveramu, to strukturēju atsevišķās nodaļās ar apakšnodaļām, organiski saistot iepriekšējo ar nākamo nodaļu, tādējādi nezaudējot un cauri vijot tā pamatdomu.

HERCOGS ERNSTS JOHANS BĪRONS

Ernests Johans Bīrons dzimis 1690. gadā sava tēva Kalnciema muižiņā. Viņš apmeklēja Karalauču universitāti, kur studēja tieslietas, bet kādas divkaujas dēļ bija spiests studijas pārtraukt. Atbraucis mājās, Ernests Johans ļoti agri pieķērās krieviem un 1710. gadā iestājās jaunā hercoga Frīdriha Vilhelma, pēc tā nāves hercogienes- atraitnes Annas dienestā. Bīrons prata visur un vienmēr aizstāvēt hercogienes intereses un tādā veidā kļuva viņas uzticības vīrs visplašākā šī vārda nozīmē.[3;50]
Kopš 1722. gada Ernsts Johans bija saderināts ar hercogienes Annas galma dāmu Beningu Gotlību fon Trotu- Treidenu, Ķeveļu muižas īpašnieka Levina fon Trota- Treidena 1703. gada 15. oktobrī dzimušo meitu. Laulības notika 1723. gada 25. februārī hercogienes Annas pilī Jelgavā.…