Otrs Lāčplēša bojāejas iemesls varētu būt saistīts ar mums pašiem. Lai gan noturēt un saglabāt brīvību vēlējāmies vairāk par visu, daži no mums tomēr nebija gatavi šim karam pret netaisnību. Mēs baidījāmies no sakāves, neveiksmes, zaudējuma. Lāčplēsis tiešām paveica daudz, bet viens viņš nespēja nosargāt visu Latviju, izcīnīt latviešu brīvību viens. Tam bija nepieciešams viss latviešu spēks un saliedētība, bet acīmredzot mēs nebijām tam gatavi, nespējām vajadzīgajā brīdī būt vienoti.
Eposs „Lāčplēsis” ir neizmērojami liela tautas vērtība. Tas sevī glabā ziņas par latviešu tautas vēsturi, pret mums vērsto netaisnību. Eposs ir tik nozīmīgs, jo tas atspoguļo latviešu neizmērojamo vēlmi un tieksmi būt brīviem. Tauta, kas cīnās par savu brīvību, ir neuzvarama. Ja mēs saliedējamies, mēs esam liela, stipra, varena un gudra tauta, kura izkaroja savu brīvību, neskatoties uz gadu simtiem ilgušajiem verdzības gadiem. Mēs neesam raduši kādam kalpot. Mēs paši esam savi kungi, savas zemes arāji!
…