Laikrakstus lasīja mājās, privātajās un publiskajās telpās, kā arī pie paziņām un radiem. Tie bija kodolīgi un ziņas vienmēr nodeva vajadzīgo informāciju. Savukārt pasts kalpoja, kā viens no galvenajiem informācijas izplatītājiem, tajā varēja nosūtīt vēstules un abonēt preses izdevumus. Kā pašmāju notikumu medijs- zemniekiem, kalpoja „Brīvā Zeme”, kuras redaktors līdz 1938. gadam bija Jūlijs Druva.1 Preses izdevums iznāca sešas reizes nedēļā, pusdienlaikā, ar savam laikam atbilstošiem, ievadrakstiem, vidusskolu beidzēju sarakstiem, ikdienas un politisku ziņu pārskatiem.2 Katra žurnālista raksts bija viņa redzēto notikumu atspoguļojums lasāmā veidā. Laikmeta atspoguļojums vērojams 1938. gada galvaspilsētā un ārpus tās. Avīze parādās raksts pat to, kad notiks starptautiskā pasta konference un mācītāju sanāksme.3
Pirmajā lapā tika ietverti padomi kā būtu vieglāk pasūtīt laikrakstu un tā izcenojums, kurš skaidri liek manīt, ka atsevišķi pērkot avīzi, tas ir neizdevīgāk, nekā tad, kad to abonē uz veselu gadu.4 "Brīvā Zeme" ievietoja jaunas ziņas par grāmatām, kā arī mēnešrakstus, kuros informācija bija apkopotā veidā. Mēnešraksts "Daugava" bija veltīts literatūrai, mākslai un zinātnei, tajā savus darbus publicēja: A. Čaks, M. Ķempe, Z. Mauriņa, R. Suta.5 Par galveno notikumu 1938. gada jūnija mēnesī var uzskatīt IX dziesmu svētku tuvošanos, par ko tiek rakstīts katrā „Brīvās Zemes” numurā. „Biļetes dziesmu svētku apmeklēšanai jāpērk vai nu ziņu biroja kasē, stacijas laukumā, vai arī citās biļešu pārdošanas vietās”. Braucot uz dziesmu svētkiem ar vilcienu, biļetes maksāja puscenu, tas mudināja cilvēkus apmeklēt pasākumu. IX dziesmu svētki notika no 16.- 19. jūnijam. Tajos dalību ņēma 381 kori, un 14456 dalībnieki.6 Gājienā piedalījās orķestris, dziesmu svētku prezidijs, Rīgas latviešu dziedāšanas biedrības, Reitera koris, 50 Latvijas valsts karogi un Rīgas pilsētas kori. Katra apgabala (Vidzemes, Zemgales, Latgales, Zemgales) koru priekšā soļoja karavīru orķestris, priekšgalā turot savu emblēmu, plakātus ar rajona uzrakstiem un koru karogus. Vakarā tika sagaidīts prezidents, ar uzrunu pateikdamies latviešu tautai, kura sapulcējās estrādē. Organizatori darīja visu, lai svētki kalpotu fašistiskās diktatūras stiprināšanai, uzaicinot piedalīties aizsargus, kara orķestri; garīgā koncerta vietā notika īpašs „vadoņa” Ulmaņa godināšanas koncerts.7 Par svētku organizēšanu rūpējās visa valsts, nevis kāda atsevišķa cilvēku grupa. …
