Sieviete, vārdā Īva, dodas mājās no Īrijas ar sapelnīto naudu. Viņa ir strādājusi sūri, grūti, un savu naudu glabā kā acuraugu. Viņa sēž lidostā un, gaidot lidmašīnu, novēro cilvēkus, kas viņai tik ļoti patīk. Sākas iekāpšana lidmašīnā, un pēc kāda laika lidmašīna jau ir pacēlusies gaisā. Lidojums norit mierīgi līdz brīdim, kad sākas gaisa bedres, izslēdzas gaisma un visi panikā kliedz, tikai Īva un vēl daži skaļi smejas. Tāda ir viņas reakcija briesmās.
Pirms vairākiem mēnešiem... Īva ir nolēmusi doties strādāt uz Īriju. Viņa ir dabūjusi darbu caur darba aģentūru, nopirkusi biļeti un dodas uz svešu zemi, kur nekad nav bijusi un pat valodu nezin. Viņa nezin, kas viņu sagaida aizbraucot, kas būs otrā galā. Viņa veiksmīgi ir nonākusi Īrijā, bet, izejot muitu un drošības pārbaudes, viņu neviens nesagaida. Viņa lēnām sāk krist izmisumā, un viņai vajag uz labierīcībām. Viņa atstāj somu un dodas, bet nākdama atpakaļ dzird, ka notiek liela kņada. Viņa paver durvis, un ap viņas somu novilktas lentes un visur staigā policija. Viņa ir pārbijusies, bet dodies pie savas somas, bet viņu aptur policija un apcietina un ved uz kameru. Kādu laiku viņa tur sēž, bet tad viņu atpestī viņas saimniece- Sallija. …