1776. gadā skotu ekonomists Ādams Smits izdeva savu darbu “Tautu Bagātība”, kas kļuva par ekonomikas liberāļu rokasgrāmatu. Šī virziena teorētiķi un domātāji uzskatīja, ka valdībai jāizpilda dažas svarīgas funkcijas, taču ekonomikas attīstībai jānotiek brīvas konkurences ceļā. Viņi aplūkoja sabiedrību kā kopumu, kas sastāv no atomāriem indivīdiem, kuru pūles atbilst patērētāju pieprasījumam tirgū. Tirgum jāatrisina vairums ekonomisko problēmu. Teorētiķi neuzticējās valstij, jo domāja, ka tā ir korumpēta un nenoteikta. Valdībai jārūpējas par stabilu naudas sistēmu, jānodrošina līgumu izpilde, jāaizsargā īpašumi, jāuzliek zemas ievedmuitas un nodokļi un jāatstāj pārējā ekonomikas dzīve privātās rokās. Smita sekotāji pieņēma, ka valsts uzturēs pietiekami stipru armiju un floti, lai aizstāvētu ekonomiku un starptautisko tirdzniecību.
Šajā laikā pastāvēja pesimistiski uzskati par strādnieku šķiru. Divi populāri ekonomisti, kuru idejas ietekmēja citus ekonomistus, bija Tomass Maltuss (1766.-1834.) un Deivids Rikardo (1772.-1823.). Abi šie teorētiķi domāja, ka strādnieku stāvokli nevar uzlabot. 1798. gadā Maltuss publicēja savu “Eseju par iedzīvotājiem”. Viņa idejas vēl mūsdienās ir populāras visā pasaulē. Maltuss domāja, ka iedzīvotāju skaits pieaugs tik strauji, ka galu galā cilvēki nespēs saražot uzturu paši sev. Tā kā iedzīvotāju skaits pieaug ģeometriskā progresijā, bet uztura sagāde pieaug aritmētiskā progresijā, tad nav nekādas iespējas novērst katastrofu. Maltuss ieteica tādus līdzekļus kā vēlas laulības, pilnīga seksuāla atturība un mākslīga dzimstības kontrole. Šie pēdējie līdzekļi tika uzskatīti par “grēcīgiem”, un pagāja ¾ gadsimta, līdz tie tika akceptēti kā metode, ar kuras palīdzību kontrolēt iedzīvotāju pieaugumu.
Maltuss domāja, ka strādnieku nevar uzlabot un tas kļūs sliktāks. Ja strādnieku algas tiktu paaugstinātas, tie producētu vairāk bērnu, kuri iztērētu algas pielikumu un patērētu vairāk uztura. Sava mūža vēlākos gados Maltuss domāja, ka vajadzētu pacelt strādnieku dzīves līmeni, un tad, varbūt, tie iztērētu savu peļņu par patēriņu precēm, nevis saviem bērniem. Dāvids Rikardo savā grāmatā “Politiskās ekonomikas principi” pārveidoja Maltusa idejas un radīja t.s. “algu dzelzs likumu”. …