Latimērija

“Dzīvā fosīlija” celakants jeb latimērija ir pārstāvis senā zivju grupā - vienīgā recentā bārkšspuru suga, kas bija plaši izplatīta pirms 300 miljoniem gadu. Vissenākās atrasto latimēriju fosīlijas ir vairāk kā 360 miljonus gadu vecas, bet visbagātākās ir ap 240 miljonu gadu vecu latimēriju fosīliju kolekcijas.

Tika uzskatīts, ka šī zivs ir izmirusi pirms 90 miljoniem gadu, tomēr 1938.gadā īsi pirms Ziemassvētkiem tā tika pirmoreiz atrasta. To ievēroja kāds muzeja pārzinis un lūdza ihtiologiem noskaidrot kā to sauc. To nosauca par godu Austrumlondonas Dabas muzeja(Dienvidāfrikā) direktorei M.Kortnejai-Latimerei. To sauc arī par “Dinozivi”, tas ir, dinozauru laikabiedri. Atklājums izraisīja lielu satraukumu, jo celakanti ir tuvākie mugurkaulnieku radinieki, tas ir vesels evolūcijas posms. Tiem spuru vietā ir kājas (pāra spuru pamatne ir gaļīga, stumbeņveidīga; latimērijas tās izmanto rāpošanai pa grunti). Latimērija ievērojami atšķiras no citām dzīvojošajām zivīm. Tai ir interesanta “piegriezuma” aste ar papildus daļu, daivainu spuru pāriem, un muguras skriemelis, kas nav pilnīgi attīstīts.

…