Latviešu dejas sistematizētājs Harijs Sūna

Pirmajā apakštipā latviešu sadzīves horeogrāfijas izplatības un variēšanas process līdz pat mūsdienām saistīts ar pašu pirmatnējāko – A 1. apakštipu. Tā pamatiezīmes – visu dejotāju metroritmiski radniecīgās horeogrāfiskās plastikas atkārtojuma modelis veidojas brīvi. A 2.apakštipā aizsākas horeogrāfiskās plastikas atkārtojuma modeļa iekļaušanās noteiktā figurālā risinājuma atkārtojuma modelī, veidojot pirmatnējās kompozicionālās formulas, ka arī tiek vienoti kopīgi organizētības pamatnoteikumi. A 3. apakštipā sākas figūru virknēšana, kas savu vairēšanas un izplatības maksimumu sasniedz tādās dejās, kuras sasaucas ar ornamentālo domu. A 4.apakštipā aizsākas atsevisķa dejotāja vai pāra atdalīšanās no pārējiem, visbiežak ieņemot centrālo vietu. A 5.apakštipā- iepriekšējā apakštipā iedibinātā dalīšanās tālākajā gaitā izaug divu grupējumu pretdarbībā. Aizsākas vīriešu un sieviešu dejas. Piektajam apakaštipam raksturīgā pretdarbība izpaužas senajā, plaši izplatītajā apdziedāšanās horeogrāfiskajā risinājumā. [1, 273-275.lpp]

NOBEIGUMS
Rakstot referātu par Hariju Sūnu, izpētot un analizējot viņa biogrāfiju un paveiktos darbus, esmu secinājus, ka šis vārds jācildina ik vienam, kas kaut mazliet ir latviešu tautas dejas nozarē. Gan mūsdienu jaunie, talantīgie horeogrāfi, izcilie ansambļu vadītāji gan vienkāršie dejotāji. Harijs Sūna veltot visu savu mūžu padarīja latviešu tautas deju par zinātni. Pateicoties viņam, mēs varam ne tikai izdejot visu, bet arī mācīties un attīstīt tālāk šo zināti. Tieši viņa pēdās ir gājuši mūsdienu talantīgie horeogrāfi un virsvadītāji, kas cerams attīstīs šo zinātni arī nākotnē.Veltot visu savu mūžu horeogrāfija, pedagoģijai un zinātnei, viņš mums ir kļuvis pirmais, vienīgais iedibinātājs.
…