Katrs laika posms, lai arī kāds tas būtu vērtējot to kopumā, labs vai slikts, vienmēr iezīmē kādas izcilas personības un to darbus. Izcilo personu darbības lauks arīdzan ir tik pat daudzpusīgs kā iespējas tikt ievērotam un ierakstīt savu vārdu attiecīgā laika vēsturē. Bet ja runā konkrēti par Latvijas mākslas vēsturi un tieši par 20.gs sākumposma izcilākajām personībām tajā, tad noteikti nedrīkst nepieminēt tik nozīmīgus Latvijas mākslas vēstures darboņus kā J. Grosvalds, G. Klucis, V. Matvejs.
Jāzeps Grosvalds (1891.-1920.)
Mākslinieks J. Grosvalds ir dzimis advokāta un Rīgas Latviešu biedrības priekšēdētāja (1985. –1920.) Fridriha Grosvalda ģimenē, turklāt viņa tēvs arī bija pirmais Latvijas sūtnis Skandināvijas valstīs. Pietam vēl pieminot J. Grosvalda ģimeni jāmin, ka viņš nebūt nav vienīgais mākslas pārstāvis savā ģimenē, jo J. Grosvalda brālis O. Grosvalds ir nevien izcils diplomāts, bet arī mākslas zinātnieks un viņa māsa Marija Grīnberga ir tautas daiļamata meistare, pētniece un popularizētāja.
Sākotnējās zinības mākslas jomā J. Grosvalds iegūst mācoties J. Rozentāla mākslas vidusskolā, kur viņš iepazīstas ar grafiķi R. Zariņu. R. Zariņš iesaka J.Grosvaldam tālākās zinības apgūt Pēterburgā, bet tā kā J. Grosvalds nāk no turīgas ģimenes, tad viņš izvēlas mācīties Minhenē. Minhenē J. Grosvalds mācās 1 gadu, mācoties pie ungāru mākslinieka Š. Holloši, kurš bija tajā laikā ļoti ievērojams un populārs pedagogs visā tā laika Krievijas radoši domājošajā jaunatnē un māksla pārstāvēja lielāko tiesu reālismu. No 1910. – 1912. …