Ievads.
Par Ūsiņu mēs bijā uzzinājuši jau pagaišgad literatūras stundās, bet šī bija iespēja uzzināt par Ūsiņu kaut ko padziļināti. Strādājot šo darbu mēs uzzinājām daudz ko jaunu par Ūsiņu, Ūsiņdienu. Uzzinājām, ka Ūsiņam kāva gaili, Ūsiņdienā gatavoja pantāgu. Uzzinājām arī dažādus ticējumus saistībā ar Ūsiņdienu. Mūsu mērķis bija izprast Ūsiņdienas svarīgumu senajiem latviešiem. Informāciju meklējām no grāmatām un interneta. Problēmas sagādāja tas, ka nevarējām darbu nodot savlaicīgi sakarā ar to, ka aktīvi darbojamies ar dažādām sabiedriskām lietām.
Ūsiņa vārda izcelsmes.
Ūsiņš latviešu dievības, kas saistīta ar pavasari un gaismu; arī zirgu patrons. Pirmās ziņas par Ūsiņu sniedz jezuīts Stribings 1606. g. ziņojumā kolēģijai, ka latviešiem esot zirgu dievs Dewig Vschinge. Šīs ziņas dažādās redakcijās atkārtojas vairākos 17. gs. dokumentos. 18. gs. avotos, vārdnīcās, Ūsiņš vienādots ar Jurģi, Sv. Georgu un saistīts ar konkrētu datumu 23.04. (ar Jurģiem).
Vecais Stenders interpretē Ūsiņu kā bišu dievu, saistot to ar ģermānismu „ūzas” (bikses), t.i., dzeltenās ziedputekšņu „bikses” uz bišu pakaļkājām. Šis uzskats iekļuvis arī dažos 19. gs. materiālos, kur lasāms, ka Ūsiņš bijis zirgu dievs, bet Ūziņš – bišu dievs. Pēdējā interpretācija nav pieņemama, jo maz ticams, ka latvieši savu dievību būtu nosaukuši no iekarotājiem aizgūtā vārdā; latviešu mitoloģijā nav gadījuma, kad mitoloģiskās būtnes vārds būtu atvasināts no kādas vienas ārējas pazīmes vai apģērba sastāvdaļas; tautasdziesmas Ūsiņu kā bišu dievu.
R.Auniņš rakstā „Kas ir Ūsiņš?”(1881) u.c. darbos izvirza domu par Ūsiņu kā pavasara un gaismas dievu. …
