Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
5,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:107569
 
Author:
Evaluation:
Published: 07.02.2007.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: n/a
References: Not used
Extract

Raugoties pagātnē caur olimpisko tālskatu, pasaules sporta vēsturi vairs nevar uzrakstīt bez 18 latviešiem, kas 52 gadu gājumā - no 1912. gada Stokholmā līdz 1964. gadam Tokijā izcīnījuši 24 olimpiskās medaļas.
Šo olimpisko laureātu vidū ir 16 vīriešu un divas sievietes. Viņu panākumi, tuvāk kvalificējot, realizējušies basketbolā, grieķu-romiešu cīņā, paukošanā, brīvā stila peldēšanā, māla baložu šaušanā, šahā, šķēpa mešanā un soļošanā. Latvieši visas medaļas ieguvuši vasaras sporta sacensībās, bet pagaidām bez tām palikuši ziemas olimpiskajās spēlēs.
Zeltu, sudrabu vai bronzu nav izdevies sasniegt arī neatkarīgās Latvijas kādreiz izcilajiem ātrslidotājiem, kaut 1924. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Šamonī Alberts Rumba valstu klasifikācijā Latvijai izcīnīja ceturto vietu, Jānis Andriksons 1935. gadā St.Moricā kļuva studentu pasaules čempions un Alfons Bērziņš 1939. gadā Rīgā pabeidza Eiropas meistarsacīkstes ar uzvarētāja vainagu.
Vienu zelta un divas bronzas medaļas izcīnījis peldētājs Jānis Konrads (Austrālija), pa zelta medaļai - šahists Hermanis Matisons (Latvija) un šķēpa metēja Inese Jaunzeme (PSRS), katrs pa divām sudraba medaļām - basketbolisti Maigonis Valdmanis, Jānis Krūmiņš un Valdis Muižnieks (visi PSRS), viena sudraba medaļa tika šahistam Fricim Apšniekam (Latvija), soļotājam Jānim Daliņam (Latvija), cīkstonim Edvīnam Bietagam (Latvija), peldētājai Ilzei Konradei (Austrālija) un basketbolistam Cēzaram Ozeram (PSRS), divas bronzas medaļas - paukotājam Bruno Habārovam (PSRS) un viena bronzas medaļa - soļotājam Adalbertam Bubenko (Latvija) un šāvējam Haraldam Blauam (Krievija).
Šie olimpiskie laureāti, kā redzams, formāli reprezentējuši trīs valstis - neatkarīgo Latviju, Austrāliju un Krieviju, pie tam pēdējo divos dažādos veidos - zem cariskās un boļševiku varas.
Olimpisko uzvarētāju vidū ierindojās arī abi Latvijas šaha spēles ģēniji Fricis Apšenieks un Hermanis Matisons. Ja tagad šahistiem notiek atsevišķas sacensības, kas atgādina olimpiskās spēles, tad 1924. gadā Parīzē šaha turnīrs, kur abi latvieši izcīnīja zelta un sudraba medaļu, kaut neoficiāli, tomēr pilnīgi iekļāvās vispārējā olimpiskajā programmā, kā to toreiz izvērtēja arī pasaules prese…

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register