Latviešu pirts senatnē un mūsdienās

SECINĀJUMI
1. Arheoloģiskie izrakumi liecina, ka jau senatnē ir pastāvējušas speciālas konstrukcijas, kuras nešauboties var uzskatīt par pirts pirmsākumu, bet katra tauta sviedrēšanās procedūrās izmantoja savas metodes. Īpašs pirts uzplaukums bija 1. – 2. gs. p.m.ē. Senajā Romā
2. Senākās zināmās pirtis Latvijas teritorijā cēla kā dūmistabas – vientelpas guļbūves ar ugunskura vietu un soliem (lāvām) gar malām.
3. Kaut arī agrāk latvieši mazgāšanai izmantoja melno dūmu pirti, mūsdienās izmanto pirtis, kuras ir pielāgotas cilvēka komfortam un labsajūtai – mūsdienu pirtīm ir dūmvads, un pērtuves telpā dūmi neiekļūst.
4. Mūsdienās Latvijā ir sastopami vairāki pirts veidi, kas ir aizgūti no citām pasaules tautām – somu, krievu, turku u.c. pirtis.
5. Izpētot folkloras materiālus, darba autore secināja, ka pirtij jau senatnē bija liela nozīme. To izmantoja ķermeņa mazgāšanai, attīrīšanai, slimību ārstēšanai, bērna laišanai pasaulē, masāžām, pirtis bija vieta, kur garīgi tikties ar dievībām.
6. Vairākas pirts paražas saistītas ar bērna dzimšanu, augu izmantošanu.
7. Daudzi pirts rituāli mūsdienās (saulgriežu, veļu, kristību un kāzu rituāli), kas tika izzināti intervijās un praktiskajā literatūrā, ir tikai pagātnes rituālu imitācija, lielākoties – darbības bez garīgas pārliecības.
8. Atšķirībā no Senlatvijas laikiem, mūsdienās pirtij dominē ārstnieciskas un relaksējošas funkcijas.
…