Zinātniski pētnieciskā darba tēma - „Latviešu rakstnieku pseidonīmi vidusskolas literatūras kursā.”
Pseidonīmi ir sarežģīti literatūras izpētes objekti. Ar pseidonīmiem mēs neapzināti sastopamies ikdienā. Taču mēs bieži maldāmies un domājam, ka slavenu rakstnieku vārdi ir viņu īstie jau kopš dzimšanas. Bet pētot, var noskaidrot, ka daudzi no latviešu literātiem izvēlas sev pseidonīmus, un pseidonīmu vienam rakstniekam var būt ļoti daudz. Iemesli, kāpēc mūsu latviešu rakstnieki izvēlas pseidonīmus, ir dažādi – vieni, lai „paslēptos”, citi atkal, lai akcentētu kādu savai darbībai (daiļradei) raksturīgu iezīmi.
Minētā tēma izvēlēta tāpēc, ka mani vienmēr aizrāvusi literatūra un rakstnieku personīgā dzīve un viņu atšķirīgais pasaules redzējums. Uzskatu, ka, iepazīstot rakstnieku pseidonīmus, es varēšu padziļināt savu izpratni un zināšanas par literatūru un literātiem, uzzināt vairāk gan par pašu rakstnieku, gan par pseidonīmu.
Darba mērķis: Izpētīt latviešu literatūras rakstnieku pseidonīmus vidusskolas kursā.
Darba uzdevumi:
Uzzināt pseidonīma izvēles cēloni;
Iegūt un analizēt statiskos datus par pseidonīmiem literatūras mācību grāmatās;
Izveidot rakstnieku pseidonīmu kartotēku
Hipotēze : Latviešu rakstnieku pseidonīmu izvēle bijusi mērķtiecīga un pamatota.
Zinātniski pētnieciskā darba pamatā ir to rakstnieku pseidonīmi, kas minēti literatūras grāmatās 10.- 12. klasē.[ Literatūras sarakstā nr.- 6.,7.,8.] Literatūras grāmatās atrodamie autoru pseidonīmi tika pierakstīti un meklēti citi pseidonīmi, ja vien tie jau nav doti grāmatā. Turpmākajā gaitā tika meklēta informācija citos izziņas avotos, t.i., rakstnieka biogrāfijas izklāstā, kas tiek meklēts grāmatās vai internetā.
1.Literārā pseidonīma problemātika
Literāro pseidonīmu problēma ir sarežģīta. Latviešu literatūras grāmatās par autoru pseidonīmiem rakstīts tiek maz. Ir tikai pieminēts, ka autoram ir pseidonīmi vai pseidonīms. Netiek minēts pseidonīmu skaits, tā izcelsme, izvēles iemesli, kā arī tas, kurā gadā autors ir izvēlējies pseidonīmu. Nedaudz vairāk literatūras mācību grāmatās tiek aprakstīta Raiņa pseidonīma izvēle un rašanās, kā arī līdzīga informācija par Aspazijas pseidonīma izcelsmi. Taču pārsvarā par autora pseidonīmiem literatūras grāmatās ir grūti atrast ziņas, kā jau teikts – tos tikai piemin.
No vienas puses tas ir saprotami, jo literatūras mācību grāmatās tiek vairāk uzsvērta rakstnieku un dzejnieku literārā darbība un tās nozīme Latvijas un pasaules kultūrā, nevis informācija par pseidonīmiem. Fakts, ka autors ir izvēlējies kādu konkrētu pseidonīmu, ir iemesls domāt - ka viņš to ir pieņēmis ar domu kaut ko pateikt par sevi, savu personību vai savu gara darbu. Tāpat kā literārs darbs satur vēstījumu, kuru autors ir vēlējies pastāstīt lasītājam, tāpat arī pseidonīmam ir nozīme, un, to izpētot, var labāk izprast rakstnieku daiļradi. …
