Par latviešu SS (brīvprātīgo) leģionu un citu nacionālsociālistiskās Vācijas okupēto zemju vietējo tautu SS leģionu veidošanu kā viens no galvenajiem iemesliem bija situācija kara frontē.
Vāciešu armijai okupācijas zonu apsardzei un karaspēkam frontei bija nepieciešams arvien vairāk karaspēka vienību un tā rezultātā Vācijas reiha fīrers Ādolfs Hitlers izdeva pavēli par brīvprātīgo SS vienību formēšanu no nevācu tautām.
LATVIEŠU SS LEĢIONU IZVEIDOŠANA
Saskaņā ar 1943. gada 23. janvārī fīrera doto atļauju un pavēli SS reihs fīreram Heinriham Himleram izveidot latviešu SS brīvprātīgo leģionu.
H.Himlers tūlīt pēc atgriešanās no Austrumu frontes apmeklējuma 24. janvārī nosūtīja radiogrammu 2. SS brigādei, pavēlot tai pārformēt brigādi un uz tās sastāvā karojošo 19. un 21. latviešu aizsardzības dienesta ( līdz 1942.gadam kārtības dienests- Schutzmannschaft) bataljonu pamata veidot Latviešu SS brīvprātīgo leģionu. Toties Ā.Hitlera formālā rakstiskā pavēle tika izdota tikai 1943. gada 10.februārī.
Par šo Hitlera pavēli latviešu pašpārvalde tikai uzzināja 1943. gada 27.janvarī. Pašpārvaldes ģenerālkomisārs Drekslers izdeva pavēli darba pārvaldēm iesaukt militārajā dienestā visus dienestam derīgos vīriešus, kuri dzimuši laikā no 1919.-1924. gadam. Mobilizācijas veikšanai ar SS galvenās pārvaldes pavēli Rīgā izveidoja SS papildinājumu pārvaldi Austrumzemē (SS Erzatzkommando Ostland).
Sakarā ar šo pavēli Vācija pārkāpa starptautisko 1907. gada Hāgas konvenciju par okupēto teritoriju juridisko statusu (tajā bija minēts tas, ka okupētajās teritorijās dzīvojošos nedrīkst mobilizēt militārajam dienestam, bet šo teritoriju iedzīvotāji drīkst iestāties okupantu bruņotajos spēkos tikai pēc brīvprātības principa)…
