Latviešu strēlnieki Pirmā pasaules kara gados

Pēc vairāku mēnešu saspringtām attiecībām 1914. gada 1. augustā Vācija pieteica karu Krievijai un pēc divām dienām – Francijai. Pēc tam Vācijai karu pieteica Lielbritānija. Uzreiz pēc kara pieteikšanas Vācijai Krievija veica slikti izplānotu ofensīvu Austrumprūsijā. Pēc sākotnējiem panākumiem Krievu armija pie Mazuru ezeriem sastapa labi organizētus vācu spēkus, kas ne tikai apstādināja krievu uzbrukumu, bet pēc dažām lielām kaujām sakāva un atspieda pāri robežai. Vācieši savu uzbrukumu sēriju turpināja un ieņēma arī Lietuvu un Kurzemi. Frontes līnija stabili apstājās tikai pie Daugavas.
Latvija bija kļuvusi par karalauku. Iedzīvotājiem tika pavēlēts atstāt piefrontes joslu. Lai sekmētu iedzīvotāju bēgšanu tika izplatītas ziņas par vācu armijas nežēlībām ieņemtajos apgabalos, kā arī tika nodedzinātas daudzas mājas, lopi atņemti armijas vajadzībām. Bēgļu uzņemšana bija ļoti slikti sagatavota bieži vien viņiem nebija ne naktsmītnes, ne pārtikas, ne arī medikamentu. Kurzemē un Zemgalē tajā laikā dzīvoja ap 800 000 iedzīvotāju, no kuriem ap 550 000 devās bēgļu gaitās. Baidoties, ka arī Rīga varētu tikt ieņemta, Valdība nolēma evakuēt to. Uz Krieviju aizveda iekārtas no 420 uzņēmumiem. Līdzi aizbrauca arī vairāk nekā 200 000 strādnieku ar savām ģimenēm. Aizvesti tika arī daudzi kultūras pieminekļi.…