Secinājumi
Pirmā pasaules kara sākumā nāvei tika mobilizēti tūkstošiem latviešu, kas Krievijas armijas sastāvā cīnījās par svešu tautu zemēm un krievu valdības interesēm, līdz pat 1915. gadam, kad frontes līnija sāka iet cauri Latvijas teritorijai, sagādājot latviešu tautai grūtus pārbaudījumus. Latviešu tautas cerība, bija nevis kara varoņi, bet jauniešu masas, kas gūlās priekšā lodēm savas tēvzemes robežās. Latviešus iestāties strēlniekos mudināja fakts, ka tie agri vai vēlu tiktu mobilizēti uz tāliem Krievijas apgabaliem karot, bet labāk cīnīties par savām mājām; daudzus mudināja arī iespēja , karojot strēlnieku bataljonos atgriezties mājās, no tālajiem plašumiem, kur tie pavadīja gadus aizstāvot citu tautu robežas, nenoliedzami iemesls, kāpēc ņemt ieroci rokā, ir tas, ka zaudējot karu, lielas latviešu tautas masa tiktu padzīti no Latvijas. Naids pret vācbaltiešu kundzību Latvijā, kā arī pārtika un nodrošinājums, ko solīja kara dienestā, bija iegansts daudziem iestāties latviešu strēlnieku bataljonos. Bēgļu gaitas, pilsētu evakuācijā, neziņa un karš bija daudzus nomocījis. Strēlnieku pulkus veidoja arī tādēļ, ka latvieši nespēja saprasties ar krievu armijas karaspēku, un vairrākārtīgi tika pierādīts, ka latviešu organizētās kaujas vienības, bija daudz spējīgākas un varenākas, nekā krievu. Daudzas latviešu strēlnieku bataljonu kaujas tika zaudētās, krievu armijas nolaidības dēļ.
Latviešu strēlnieki sevi pierādīja kaujās,gan ar savu izglītības un disciplinētības līmeni, latvieši ievērojami izcēlās arī citu tautu starpā. Krievu armijas virspavēlnieku attieksme, niecīgais nodrošinājums, aprīkojuma trūkumi un problēmas saziņā, kā arī bezatbildīga komandieru rīcība, prasījusi daudzu latviešu dzīvības. Pirmās kopīgās kaujas Daugavgrīvas cietokšņu darba rotu bataljoniem, radīja ideju, veidot vairākus šādus latviešu kopīgos kara mērķus.
Formējot latviešu strēlnieku bataljonus tika ievērots princips, ka jāveido tie pēc Sibīrijas strēlnieku bataljonu struktūras. Lielais skaits brīvprātīgo latviešu jauniešu un vīru, kas pieteicās ņemt ieroci rokās, skriet pretī lodēm, bez munīcijas, bez spēka un tikai ar “brāļu” atbalstu, karoja par savu zemi, bet negaidīja un neprasīja Latvijas neatkarību, tie cīnījās cēlāku mērķu vārdā - savas mājas un ģimenes vārdā. Šī apbrīnojamā kaujas vienība, kas upurējās, neatlaidīgi pretojās un drosmīgi cīnītijās savā zemē un gribēja stāties pretī ienaidniekam, kurš jau ilgstoši postījis Latvijas zemi, ir pazīstama visā pasaulē, kā brīvprātīgo latviešu strēlnieku bataljons.
…