Jau kopš neatminamiem laikiem pirts latvietim ir bijusi svētāka nekā baznīca. Cauri gadu ritējumiem ir mainījusies gan pirts nozīme, gan pielietojums, gan pats pirts apmeklējuma rituāls. Pašas pirmās izmaiņas latviešu pirts izmantošanas ritējumā ieviesa kristietība: 1) pirtī turpmāk gāja sestdienās nevis ceturtdienās, jo kristietībā pastāvēja septiņu dienu nedēļa; 2) pērties uz pirti vairs negāja kopā visa saime vai ģimene, bet gan sievietes un vīrieši atsevišķi.
Otru pārmaiņu vilni pirtīm nesa vannu un dušu plaša iespēja ierīkot gan privātmājās, gan dzīvokļos. Šīs ierīces savas personīgās higiēnas uzturēšanai aizņem daudz mazāk laika un līdzekļu nekā pirts apmeklējums, tāpēc tās ir piemērotākās mūsdienu saspringtajā dzīves ritmā. Bet kā ar veselības uzturēšanu un garīgo baudījumu? Iespējams, daudzi atbildētu, ka šim nolūkam ir paredzētas slimnīcas, sanatorijas, ķīmiski ražoti medikamenti un nomierinošas mūzikas, sveču gaisma, vīraka smaržas pavadībā veiktās procedūras vannas istabā. Nedaudz skumji. Lai gan, manuprāt, cilvēki sāk apjaust pirts neatkārtojamo devumu cilvēka pašsajūtas un veselības uzlabošanā, jo arvien biežā var manīt pamatus jaunām pirtiņām un cilvēku interesi par tām.
Darba uzdevumi:
1) Atrast un apkopot nepieciešamo informāciju par konkrēto tēmu.
2) Izpētīt, kā pirts tiek pieminēta latviešu folklorā.
3) Uzzināt un aprakstīt, kas nepieciešamas, lai veiktu pirts rituālus.
4) Veikt anketēšanu un intervēšanu saistībā ar zinātniski pētnieciskā darba tēmu.
5) Iegūt nepieciešamo foto materiālu.
Darbā izmatotās metodes: literatūras avotos gūtās informācijas apstrāde un analīze. Nepieciešamā foto materiālā izveide. Dažādu pirtu apmeklējumi un sarunas ar to īpašniekiem. Personīgs pirts apmeklējums vadoties pēc senču tradīcijām. Problēmas pierādīšana veicot anketēšanu un intervijas.
1. Pirts celtniecība
„ Pirmatnējā alā pirmatnējā sieviete uz akmens pavarda gatavo vakariņas. Viņai nejauši apgāžas ūdens trauks, un ūdens uzlīst uz nokaitētajiem pavarda akmeņiem. Ala pildās ar patīkamu siltumu, ko radījis ūdens tvaiks. Smagu medību nogurdināts, pirmatnējais vīrietis, atlaidies atpūsties jūt, kā atgriežas spēki, mazinās nogurums, ķermenis pildās ar jaunu enerģiju un dzīvesprieku...” tas varētu būt pirmās pirts raksturojums, ja pieņemam, ka pirts sākās ar karstiem akmeņiem. (2.)
Pirts būvniecība ir gadsimtiem senas tradīcijas, kurās ielikta tautas gudrība un pieredze, tādēļ ar jebkuru, no pirmā acu uzmetiena it kā derīgu modernizāciju jābūt piesardzīgam. Pirmās latviešu pirtis bija melnās jeb dūmu pirtis, tām nebija skursteņa.…
