Mēs dzīvojam skanošā pasaulē. Ikdienā visas skaņas bieži vien nepamanām, tomēr īpaši ieklausoties, ik brīdi var sadzirdēt skanēšanu visapkārt. Pat tad, ja šķietami ir pilnīgs klusums, cilvēks var sadzirdēt savus sirds pukstus, elpu un jo īpaši tās skaņas kas dzīvo mūsu apziņā un kuras var saklausīt ar iekšējo dzirdi. Ne velti var teikt, ka skaņa ir dzīvības, enerģijas, kustības lieciniece un neatņemama lieciniece.
Dažādu tautu pasaules radīšanas mītos īpaši nozīmīga ir “kosmiskā skaņa”. Iesvārstīdama un iekustinādama pirmatnējo visumu, tā ir radījusi visas lietas, visu to, kas redzams un taustāms, tātad tā ir visas radības sākums. Citiem vārdiem sakot, vispirms visums bija dzirdams un pēc tam redzams.
Starp visām skanošām lietām pasaulē ir arī tādas, kuras cilvēki apzināti radījuši skaņu iegūšanai. Šīs lietas varam nosaukt par skaņu rīkiem – to vidū atradīsim gan svilpītes putnu un zvēru pievilināšanai medībās, gan tarkšķus kurmju aizbiedēšanai, gan zvanus ļaužu sasaukšanai, gan nelaimes paziņošanai, gan arī protams, mūzikas instrumentus spēlēšanai. Mūzikas instrumenti ir tikai daļa no visiem skaņu rīkiem, un to no citiem atšķir īpašais lietošanas nolūks – ar to palīdzību radīt mūziku. Par mūzikas instrumentiem uz laiku var kļūt arī daži dabas vai sadzīves priekšmeti, kā, piemēram, skanīgi akmentiņi vai koka karotes, tāpat arī dažādi skaņu rīki, kā, piemēram medību svilpīte vai automašīnas taure.
Tomēr pārsvarā mūzikas instrumenti tiek izgatavoti ar noteiktu mērķi – tos spēlēt.
Mūzikas instruments kā priekšmets un kā kultūras parādība
Katrs mūzikas instruments apvieno divas būtiskas sastāvdaļas. No vienas puses, tas ir rīks, lieta. To ir gatavojis meistars, izmantojot viņam zināmus darbarīkus un dabūjamus izejmateriālus. No otras puses, meistars ir arī domājis kas un kā šo instrumentu spēlēs, kā šis instruments skanēs, kādas skaņas un kādā veidā lietos, kādu mūziku atskaņos ar kādiem citiem instrumentiem spēlēs kopā.…
