Secinājumi
20. gs. 80. gadu beigās latviešu vēsturē iezīmējās kā 3. atmodas periods. Palēnām sāka zust PSRS kontrole un sabiedrība arvien vairāk varēja izradīt savu nepatiku dažādās protesta akcijās, mītiņos un gājienos. Šie notikumi liecināja par tautas gatavību pretošanās idejām, vēlmi nepakļauties komunistiskā režīma uzstādījumiem. Auga tautas noskaņojuma sasprindzinājums un arvien vairāk tika izrādīta vēlme pēc pārmaiņām un neapmierinātība ar esošo situāciju.
Šajā laikā plakāts kā plašsaziņas līdzeklis ir lieliski spējis reprezentēt sociālo realitāti un dokumentēt sabiedrības norises. Plakāts šajā laikā kļūst par masu aģitatoru, kas attēlo tautas sakāpinātās emocijas, izmantojot spēcīgus zemtekstus un nesamāksloti tiešus elementus, kas modina auditorijā vēlmi pēc neatkarības. šie procesi ir iespējami vienīgi tāpēc, ka zudusi ir PSRS stingrā kontrole un sabiedrība sāk izrauties no nebeidzamās cenzūras grožiem. Šie plakāti gan izsmej PSRS neefektivitāti un ataino tautas naidu pret šī režīma bezjēdzīgo birokrātiju, gan atgādina par padomju režīma drīzo sabrukumu, gan arī aicina uz cīņu pret to, uz cīņu par savu neatkarību un jaunu sākumu.
Dziesmotā revolūcija kā straujais pārmaiņu laiks latviešu vēsturē spilgti attēlojas šī laika plakātos. Spēcīgo notikumu attīstība un tautas saasinātais noskaņojums plakātos redzams caur dažādu semantisko zīmju izmantojumu, kas, vien pārzinot noteiktās laika norises, simboliku un sabiedrības vērtības, ļauj precīzi tulkot spēcīgos plakātu veidotāju vēstījumus.
…