Internets – šis vārds un tā nozīme vairs nav sveša nevienam, izņemot, protams, dažus vecākās paaudzes cilvēkus. Taču vismaz kaut ko par internetu būs dzirdējis ikviens. Arvien pieaug to cilvēku skaits, kas internetu lieto ikdienā kā nepieciešamību darbā vai privāti. Mediji informē par interneta pieslēgumu skaita palielināšanos. Dažādas valsts un sabiedriskās institūcijas izstrādā projektus, kas saistīti ar internetu un jaunajām komunikācijas tehnoloģijām. Daži to sauc par normālu un loģisku attīstību, citi – par tehnoloģiju revolūciju. Šajā jomā progress neapstrīdami ir straujš, un citas nozares tikko spēj tikt līdzi, meklējot sev līdzvērtīgu izpausmi elektroniskajā vidē. Iznākums bieži vien tiek dēvēts, pievienojot parastajam nosaukumam priekšā burtu e , piemēram, e-komercija, e-valdība, e-pasaule u.tml. Arvien reālāks kļūst sauklis – ja tevis nav internetā, tad tevis nav vispār.
Šis gads ir izsludināts par Eiropas valodu gadu. Ir piemērots brīdis, lai nopietni padomātu arī par latviešu valodu. Ja latviešu valoda nebūs internetā, tad tās pastāvēšana nākotnē var būt nopietni apdraudēta vai… nākotnes var nebūt vispār. Tādēļ jāpateicas cilvēkiem un organizācijām, kas jau pašlaik rūpējas par valodas iekļaušanu un izmatošanu interneta lappusēs, programmās un veicina latviešu valodas pilnvērtīgu eksistēšanu elektroniskajā vidē. Globālā datorizācija un internetizācija, kas rada iespēju atteikties no drukātā vārda par labu elektroniskajam, ir nopietns izaicinājums. “Ja latviešu valoda būs šķērslis informācijas apritē, tad mūsu valodai nebūs nākotnes.” [25] Nopietni draudi pēdējā laikā ir arī lielā anglismu ieplūšana valodā un problēmas ar diakritisko zīmju lietošanu.…