Izcils ir bijis šīs biedrības Goda biedra, Pēterburgas ZA korespondētājlocekļa Augusta Bīlenšteina devums latviešu etnogrāfijas, pilskalnu pētniecības, valodniecības jomā – sakarā ar Bīlenšteina 100 gadu nāves atceri 2007.g. jūlijā iecerēta viņa piemiņai veltīta starptautiska konference Rīgā un Dobelē, kur izvērtēs šī Baltijas vācu zinātnieka devumu letonikas attīstībā. Viņš bija Latviešu Literārās (Latviešu Draugu) biedrības prezidents un tās žurnāla “Magazin” izdevējs.
Taču būtisks solis uz priekšu tika sperts ar 19. gs. vidu, jaunlatviešu aktivitātēm, Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas dibināšanu (1869), kas pārņem latviešu etnogrāfijas, folkloras un valodas izpēti. Izceļams Kr. Barona “Latvju Dainu” izdevums, Latviešu etnogrāfiskā izstāde 1896. gadā X Viskrievijas arheoloģiskā kongresa laikā, Mīlenbaha un Endzelīna "Latviešu valodas vārdnīcas" sastādīšana, latviešu ortogrāfijas izveidošana uz latīniskā raksta bāzes (1908) un J. Endzelīna “Latviešu gramatika”, kas iznāca 1922. gadā.…