NOBEIGUMS
„Valoda ir tautas dzīvības sula, un valodniecības uzdevums ir pētīt šo tautas dzīvības eliksīru. Pateicoties valodniecībai, mēs varam kopt, bagātināt, stiprināt šo eliksīru ilgai pastāvēšanai nākotnē.”
/ V.Skujiņa, valodniece /
Rakstot šo referātu daudz jauna uzzināju par valodniekiem, kuri daudz darījuši valodniecības attīstībā pēc 2.Pasaules kara. Biju dzirdējusi faktiski tikai par J. Endzelīnu, bet R. Grīsles, V. Skujiņas, J.Kušķa un A. Veisberga vārdi man bija sveši. Agrāk valodniecība man likās bezpersoniska zinātne – zinātne, kas attīstās vienlaicīgi ar vēsturisko virzību. Tagad saskatīju tajā arī cilvēcisko faktoru un novērtēju to, cik daudz var veikt atsevišķi cilvēki, ja ir fanātiski uzticīgi savam mērķim.
TĒZES
1. Valodniecība jeb lingvistika ir īpaša zinātne, kas pētī valodu.
2. Izšķir vispārējo un konkrēto valodniecību.
3. J. Endzelīna vadībā tik nolemts veidot mūsdienu valodas vārdnīcu.
4. 1967. gada 7. decembrī tika dibināta Jāņa Endzelīna prēmija valodniecības zinātnē
5. Ekscerptiem krājoties LLVV tiek publicēti vārdnīcas 8. krājumi.
6. 1955. gadā tika izdarīts pirmais automātiskais zinātniskā teksta tulkojums PSR Savienībā.
7. Pazīstamākie latviešu valodnieki pēc 2. Pasaules kara ir J. Endzelīns, R. Grīsle, V. Skujiņa, J. Kušķis, A. Veisbergs, kuri visi ir saņēmuši svarīgas atzinības.
…