Latviešu zemnieku celtņu jumtu formas un materiāli no 18.gadsimta sākuma līdz 20.gadsimta sākumam

Secinājumi
Izpētot pieejamo literatūru par jumtu veidiem un materiālie, var secināt, ka:
- Jumta seguma materiāla izplatība atkarīga no saimniekošanas veida,
ģeogrāfiskās atrašanās vietas un dabas apstākļiem;
- Kopumā ir manāma tieksme izvairīties no gabalainiem un salauzītiem
jumtu veidiem – tīra viengabala konstrukcija;
- Jumts tika izmantots kā celtnes kopformas noteicējs;
- Visplašāk izmantoto jumtu materiālu veidi zemnieku sētās ir bijuši lubu,
salmu un niedru jumti;
- Nav nosakāms vai lubu jumts ir vecāks par salmu un niedru jumtiem;
- Jumtu attīstība ir cieši saistīta ar apkures sistēmu attīstību;
- Zemnieka jumta materiāla izvēle galvenokārt atkarīga no muižas
noteiktajām prasībām un iespējām;
- Lai celtņu sienas pasargātu no nokrišņiem, veidoja paspārnes,
nošļaupumus, uzjumteņus un pārlaidumus;
- Visplašāk izmantotais jumtu formas veids ir divslīpju jumts.
- Salmu un niedru jumtu koru nostiprināšanai taisīja „āžus“, nūjiņas un
„tupelītes“;
- Lubiņas, skali, jumstiņi, skaidas, dēļi un dēlīši tiek pieskaitīti pie vēlāko
laiku naglojamiem koka materiāliem;
- Dakstiņu jumti nav plaši sastopams materiāls zemnieku celtņu jumtu
jumšanai;…