Latvija 16.-18.gadsimtā

1.Polijas – Lietuvas politika Latvijas teritorijā

Atšķirībā no lauku muižniecības, kura gribēja stipru varu un miera garantijas, Rīgas pilsoņi bija ieinteresēti saglabāt vāju centrālo varu, kad nejauktos pilsētu lietās.
Jukās un karos daudz cietušo latviešu zemnieku attieksmi parāda 1578.g. izdotā Gvanini hronika, kaut arī jāņem vērā, ka tā rakstīta kā iekarotāju rokasgrāmata.
Izpostītajā Vidzemē sevišķi aktuāla kļuva izbēgušo zemnieku atgriešanās pie agrākajiem kungiem. Latviešu zemnieku stāvoklis kļuva smagāks, jo pastiprinājās dzimtbūtnieciskā atkarība. Polijas karaļa Sigismunda II Augusta izdotā privilēģija muižniecībai apstiprināja bijušo ordeņa un bīskapu vasaļu tiesības uz lēņa zemēm.
Muižniekiem tika dotas tiesības lemt tiesu par viņu zemniekiem. Privilēģija tādējādi padarīja zemniekus pilnīgi atkarīgus no muižnieku varas.

2.Kurzemes un Zemgales hercogiste
Viens no spilgtākajiem jauno laiku vēstures politiskajiem veidojumiem ne tikai Latvijā, bet visā Baltijas reģionā bija Kurzemes un Zemgales hercogiste.
Kurzemes un Zemgales hercogs bija Polijas karaļa vasalis. Tomēr hercogistes ārpolitika bija diezgan patstāvīga, kaut arī hercogiem bija jārēķinās ar Polijas pozīciju. Hercogiste pastāvēja 233 gadus.…