Latvija 19.gadsimta pirmajā pusē

Ievads
19. gadsimta pirmās puses notikumi latviešu dzīvē ienesa daudz pārmaiņu. Tās bija gan pozitīvas, gan negatīvas. Tika pārciests karš Latvijas teritorijā, tomēr vēlāk tika atcelta dzimtbūšana. Dzimtbūšanas atcelšana un arī pasu izsniegšana atvieglināja zemnieku dzīvi, viņi vairāk lemt paši par savu nākotni – kur dzīvot un pie kā strādāt. Tāpat arī pārejas kustībai pareizticībā bija savi plusi un savi mīnusi. Īstenībā jau katrā notikumā iespējams atrast kaut ko labu un kādu trūkumu.

Kurzemes zemnieku stāvokļa pasliktināšanās
Kurzemes zemnieku vispārējais stāvoklis XIX gs. Sākumā kļuva sliktāks. Muižnieki sāka stipri palielināt zemnieku nastas. To darīja kroņa, t. i., bijušo hercoga muižu nomnieki. Tāpēc 1811. gadā daži kroņa muižu zemnieki griezās pie ķeizara ar lūgumu, lai atceļ dzimtbūšanu un klaušas pārvērš naudā. Šim lūgumam pagaidām nebija seku, jo drīz iesākās Krievijas karš ar Napoleonu (1812). Šai karā cieta arī Kurzeme. Sevišķi zemniekiem tas atnesa lielu postu.
1812. gada karš Latvijas teritorijā
Sagaidot franču iebrukumu, jau 1812. gada pavasarī Kurzemē sapulcējās daudz krievu karaspēka. Zemniekiem bija jādod šī karaspēka vajadzībām zirgi, rati, lopi un pārtika. Kad jūnija mēnesī krievi steidzīgi atkāpās, no zemniekiem pieprasīja apmēram 25000 šķūtnieku, kam vajadzēja sekot armijai vairāku simtu verstes. Tad Kurzemē ienāca franču karaspēks, kas pa lielākai daļai sastāvēja no prūšu kareivjiem.
…