Latvijas ekonomiskā attīstība 20-40 g.
1.Agrārā reforma
Agrārā jautājuma risināšana bija viens no būtiskākajiem Latvijas valsts stabilitātes priekšnosacījumiem.Latvijā 60% no visas zemes aizņēma muižas.Vairums muižu īpašnieku bija baltvāciešu.Bezzemnieki vēlējas iegūt „savu kaktiņu,savu stūrīti zemes”. Nepacietīgākie zemnieki jau 1920.g. sāk. bija sākuši dalīt zemi. Tādējādi agrārais jautājums bija ne tikai ekonomisks,bet arī politisks jautājums.Likumā par agrāro reformu bija 4 daļas,kuras pieņēma laikā no 1920. līdz 1924.g. Tika izveidots valsts zemes fonds, kurā ieskaitija bijušās muižas zemes. Ta kopējā platība bija 3 396 815 hektāru. Bijušajiem muižu īpašniekiem, ja tie nebija cīnijušies pret Latvijas valsti,atstāja muižas centru un 50 ha zemes. Par atņemto zemi vācu muižnieki nekādu atlīdzību nesaņēma. Puse no valsts zemes fonda,kā arī puse mežu, ezeru un lauksaimnieciski neizmantojamās zemes tika sadalīta 144 681 bezzemniekiem un sīkzemniekiem.Lai ekonomiski nostiprinātu jaunsaimniecības un tās spētu iegādāties celtniecības materiālus un lauksaimniecības inventāru,valsts realizēja plašu atvieglojumu un kredotēšanas politiku. Pirmajos 5 gados jaunsaimniecības bija atbrīvotas no nodokļiem. Agrārās refornas rezultatā notika ievērojamas pārmaiņas Latvijas laukos,īpaši Latgalē. Bijušo sādžu vietā tur veidojās viensētas, beidzās neizdevīgā zemes koplietošana, un Latgalē izveidojās tadi pati saimniekošanas sistēma kā pārējos Latvijas novados. Agrārā reforna veicināja intensīvāku zemes izmantošanu. Pieauga aramzemes platības un mājlopu skaits. Ātrak tik pārvarēts kara radītais posms. Reformas politiskais rezutāts bija tads, ka zemes īpašumi tika sadalīti taisnīgāk un cilvēkos nostabilizējās ticība Latvijas valstij. Agrārā reforma bija lielakais pasākums, kas tika veikt Latvijas tautas saimniecības pārkārtošanā.…
