Mežu skaistulis briedis pieder pie briežveidīgo dzimtas (Cervus), briežu ģints (Cervidae) un pārnadžiem. Pēc esošās sistemātikas visi mūsu planētas brieži ir apvienoti vienā sugā – elaphus, bet viņu atšķirīgās ģeogrāfiskās formas – pasugās. Visā pasaulē ir apmēram 25 pasugas. Pie mums sastopamais staltbriedis pieder pie C. e. elaphus sugas. Sakarā ar to, ka šos staltbriežus mākslīgi pārvietoja uz jaunām eksistences vietām, Eiropā šo dzīvnieku pasugas sajaucās savā starpā un daļēji zaudēja savas atšķirības.
Vēsture. Latvijā staltbriedis parādījās pēc ledāja atkāpšanās apmēram 8 tūkstošus gadus atpakaļ. Maksimālais skaits bija sasniegts 5 – 6 tūkstošus gadu atpakaļ. Tolaik staltbriedis bija viens no izplatītākajiem dzīvniekiem. Pēctam to skaits samazinājās. Mūsu ēras pirmās tūkstošgades beigās Latvijas teritorijā viņi vairs nebija sastopami.
Mūsdienās Latvijā sastopamais staltbriedis ir mākslīgi pavairots. Pirmās pavairošanas pūles ir attiecināmas uz 16.gadsimtu. Latvijā staltbriedi ieveda gan no Vācijas, gan no Polijas, no Karpatiem un pat no Kaukāza. Līdz 20.gs beigām valdīja uzskats, ka staltbriedis Latvijas apstākļos nespēj dzīvot brīvībā. Visus ievestos īpatņus turēja aiz žogiem, tā saucamajos “briežu dārzos”. Piemēram, Bukaišos briežu dārzs aizņēma 600 hektāru lielu platību un žoga garums bija 18 km. Dārzos regulāri tika organizētas medības.20. gadsimta beigās no dažiem aizžogojumiem (Tomes, Cīravas) staltbrieži izkļuva brīvībā, iedzīvojās un sāka vairoties.1914. gadā brīvībā staltbrieži dzīvoja jau 9 vietās (Kalētas, Tomes, Cīravas, Jaunpils – Blīdenes, Mežotnes, Benesku – Bukaišu, Rudbāržu, Dzelzamūras un Zurskas mežos). Īpatņu skaits sasniedza 500. Pirmā pasaules kara laikā gāja bojā 80 – 85% dzīvnieku un 1923. gadā bija apmēram 100 staltbriežu. Pēc tam to skaits atkal palielinājās. Pirmo staltbrieža areālu Latvijā noteica apmēram 1934. gadā. 1940.gadā tas aizņēma jau 592 ha, kopīgais dzīvnieku skaits bija apmēram 1300.
…
