Latvijā pazīstama politiskā līdera Māra Gulbja analīze. Lai pēc iesējas sekmīgāk analizētu Latvijas Republikas pašreizējo Iekšlietu Ministru ir nepieciešams uzmanību veltīt teorētiskajam pamatojumam. Attiecībā uz līdervadību organizācijās ir jāpiemin, ka, lai organizācija varētu sekmīgi vadīt programmas, tās līderim jeb administratoram ir jāmāca un jāmotivē padotie.
Laika posmā no 1930. gada līdz 1950. gadam īpaša uzmanība no vadības speciālistu puses tika pievērsta līderu īpašību pētīšanai. Pastāvēja uzskats, ka līderu īpašības ir inteliģence, pieredze spēja vadīt un draudzīga attieksme. Harijs Levinsons ir norādījis 20 svarīgas personiskās iezīmes, ar kuru palīdzību ir iespējams vērtēt kāda noteikta līdera ( šajā konkrētajā gadījumā kā līderis ir izvēlēts Māris Gulbis) uzvedību. Un tie ir sekojošie:
Rūpes par sasniegumiem. Šī tikko minētā līderu iezīme ir jāinterpretē kā rūpes par organizācijas rezultātiem, nevis saviem. Tomēr šķiet, ka Iekšlietu ministra savi rezultāti nav mazsvarīgāki par organizācijas rezultātiem. To, piemēram, pierāda paša Iekšlietu ministra iesaistīšanās dažādos policijas reidos, savukārt šos policijas reidus atspoguļo mediji plašākiem sabiedrības slāņiem, kas savukārt nodrošina lielāku popularitāti pašam Mārim Gulbim. Ne velti pašreizējais Iekšlietu ministrs Māris Gulbis stabili ieņem augstu vietu popularitātes reitingos.
Vēlēšanās panākt darba ražīgumu.
Pārliecība par sevi. Attiecībā uz šo iezīmi var apgalvot, ka Mārim Gulbim
Stabils stāvoklis. Stabils stāvoklis šajā gadījumā ir jāsaprot kā labas attiecības ar citām varas iestādēm. Mēdiju līdz šim nav norādījuši kādas konkrētas konfliktējošas situācijas, kurās būtu iesaistīs arī Māris Gulbis, līdz ar to var noprast, ka viņam ir stabils stāvoklis.
Humora izjūta. Gan semināros, gan arī masu mediju sniegtajā informācijā pašreizējais Iekšlietu ministrs ar humora izjūtu īpaši neizceļas, tomēr jāpiemin, ka tik nopietns, kāds ir pašreizējais Ministru prezidents viņš nav.
Diagnostiska jēdzienu lietošana, respektīvi, domāšanas veids, kas noskaidro līdzīgo situācijās, lietojot abstraktus jēdzienus.
Vīzija- skaidrs priekšstats par savas dzīves un karjeras, kā arī organizācijas mērķiem. Šajā darbā ir norādīta arī M. Gulbja biogrāfija. Viņa iepriekšējā darba pieredze pierāda stabilu karjeras izaugsmi, un svarīgi būtu arī pieminēt, ka vairumā no savām darba vietām viņš ir bijis izteikts līderis. Attiecībā uz darba mērķiem ir jāpiemin, ka Māris Gulbis aktīvi iesaistījies Iekšlietu Ministrijas darbībā, ieviešot dažādas izmaiņas, kā arī padarot šis ministrijas darbu efektīvāku. Norādījis vairākus mērķus, piemēram, algu palielināšanu ierēdņiem: policistiem, robežsargiem. Nākošajā gadā mērķis ir palielināt algas ugunsdzēsējiem.
Spēja koncentrēties, respektīvi, spēja strādāt ar uzdevumu un saprast to neatkarīgi no grūtībām. …
