Latvija PSR sastāvā

1939.g. augustā PSRS un Vācija ar Molotova-Ribentropa paktu sadalīja ietekmes sfēras Eiropā, Latvijai nonākot padomju ietekmes sfērā. Sākoties Otrajam pasaules karam, Anglijas un Francijas atbalsts Latvijas neatkarībai mazinājās, un oktobrī PSRS piespieda Latviju ielaist Sarkanās armijas kontingentu vairākās karabāzēs.
1940.g. jūnijā PSRS izvirzīja Latvijas Republikai ultimātu, prasot ielaist valstī padomju karaspēka papildu kontingentu un izveidot pret PSRS lojālu valdību. Latvijas autoritārais vadītājs Kārlis Ulmanis 17. jūnijā pakļāvās šīm prasībām.
Tika izveidota tā saucamā Tautas valdība A. Kirhenšteina vadībā, kas organizēja Saeimas vēlēšanas 14.-15. jūlijā. Vēlēšanās bija atļauts piedalīties tikai vienam sarakstam katrā apgabalā - Darba tautas blokam, kuru formāli vadīja no pagrīdes izgājusī LKP, bet faktiski PSRS caur savu vēstniecību. 1940. g. 21. jūlijā jaunievēlētā t. s. Tautas Saeima pasludināja padomju varas atjaunošanu Latvijā un nolēma lūgt Latvijas uzņemšanu PSRS sastāvā.
Pirmā Latvijas PSR Konstitūcija bija pieņemta 1940. g. pēc Krievijas PFSR Konstitūcijas parauga. Pēc konstitūcijas politiskās varas struktūras pamatā bija Darbaļaužu deputātu padomes, kuras 1978. g. Konstitūcijā tika pārdēvētas par Tautas deputātu padomēm. Faktiski politisko vadību veica vienīgā (līdz 1990. g.) atļautā partija - Latvijas Komunistiskā partija - PSKP sastāvdaļa.
Izpildvaru īstenoja Ministru padome, tai pakļautās iestādes un teritoriālo padomju izpildkomitejas.
Faktiski gandrīz visa Latvijas PSR suverenitāte bija nodota PSRS institūcijām.…