Secinājumi
Demokrātija ir sarežģīta, daudzpusīga sabiedrības dzīves sastāvdaļa, kas, ietekmēdama cilvēku eksistences dažādas jomas, izraisa cilvēkos visai atšķirīgu attieksmi, sākot ar politikas pilnīgu noniecināšanu un beidzot pat ar tās kā augstākās gudrības izpausmes pielūgšanu. Un jebkuram vērtējumam ir kaut kāds pamats, sava patiesības daļa.
Demokrātijas noliedzēji pamatoti norāda, ka demokrātijā vieni cilvēki nepietiekami kompetenti un ne bez zināma, dažkārt visai liela savtī¬guma uzspiež savu gribu citiem, izlemj viņu likteņus. Apstiprinājumu tam var atrast jebkurā politiskā darbībā. Demokrātijas cienītāji turpretī uzsver, ka cilvēki dzīvotu haotiskā barā un nebeidzamās savstarpējās ķildās, ja vien demokrātija nenodrošinātu viņu atšķirīgo interešu kaut cik ciešamu saskaņošanu, pārvērzdama pūli par sabiedrību, savstarpējā sadarbībā un mijiedarbībā sevi atražojošu cilvēku kopību.
Katrā ziņā demokrātija ir cilvēku sabiedrības reāls atribūts, kuru ir vērts izzināt, pirmkārt, lai noskaidrotu cilvēka reālās iespējas sa¬biedrībā un tās lietderīgi izmantotu. Otrkārt, lai mazinātu politikas postošu ietekmi uz sabiedrību, uz cilvēku likteņiem, padarītu politiku humānāku, atbilstošāku dotās sabiedrības iespējām un vajadzībām.
20. gadsimts ir kļuvis par demokrātijas gadsimtu. 1971. gadā Vašingtonā dibinātā bezpeļņas organizācija „Freedom House” 2000. gadā veica pētījumu „Demokrātijas gadsimts”. Pārskats par globālām politiskām pār¬maiņām 20. gadsimtā, kurā ir apkopoti dati par politisko režīmu dinamiku 192 pasaules valstī laikposmā no 1950. līdz 2000. gadam. Saskaņā ar minēto pētījumu demokrātiskie režīmi – tādi, kur līderi tiek izvirzīti uz sān¬censības principiem (daudzpartiju un daudzkandidātu) balstītās vēlēšanās, kur opozīcijas partijām ir iespējas cīnīties par varu vai piedalīties varas realizācijā – pastāvēja 120 valstīs jeb 62,5% no apsekoto valstu kopskaita, un demokrātijas apstākļos dzīvoja 58,2% zemeslodes iedzīvotāju (1950. gadā – attiecīgi 14,3% un 31%).
Mūsdienās politisko līderu runās un ierindas pilsoņu izteikumos valda pozitīvs, brīžiem pat jūsmīgs demokrā¬tijas vērtējums. Par demokrātijas idejas uzvaras gājienu mūsdienu pasaulē liecina tas, ka pat demokrātijas pre¬tinieki bieži vien izmanto tās retoriku un cenšas savās interesēs izmantot tās procedūras. Taču demokrātijas idejas nostiprināšanās mūsdienu pasaulē rada arī virkni agrāk nepieredzētu problēmu. Sociālisma nometnes sa¬brukums aizvadītā gadsimta 80. gadu beigās – 90. gadu sākumā nozīmēja arī bipolārās, uz divu lielvaru pretsta¬ta balstītās pasaules beigas.
…
