1998. gada 18. novembri apriet 80 gadi, kopš proklamēta neatkarīga Latvijas valsts. Aizvadītajos astoņos gadu desmitos Latvijas Republika, kā mūsu tautu ilgu un centienu augstākais piepildījums, pārdzīvojusi visnegaidītākos likteņa pavērsienus - brīvības cīņas nomainīja mierīgas jauncelsmes divu gadu desmiti, tad pirmā padomju okupācija, karš un vācu okupācija, otrā padomju okupācija, līdz beidzot trešais atmodas un Dziesmotās revolūcijas laikā deviņdesmito gadu sākumā radās izdevība atjaunot Latvijas valstiskumu un atkal iekļauties neatkarīgo valstu skatā.
Kopš valstiskas neatkarības atjaunošanas 1991. gada augustā, Latvija atkal kļuvusi par starptautisko attiecību subjektu. Bet takā, Latvija ir jaunā, mazā valsts, tai trūkst netikai pieredze, bet arī ir ierobežoti resursi un iespējas, kas neļauj pašai tikt galā ar visām savām iekšējām un ārējām problēmām, un tas aizkavē jaunās starptautiskās drošības sistēmas izveidi. Latvija, kā an visas mazās valstis ir jūtīgas pret iekšējo nestabilitāti un ārējo ietekmi, un tas nosaka tās paaugstināto vārīgumu starptautiskajā sistēmā un var padarīt to par paaugstinātas bīstamības un konfliktu avotu. Lai tiktu galā ar šīm problēmām un paaugstinātu savu ekonomisku un militāru drošību, Latvijai būtu jākļūst par Eiropas Savienības dalībvalsti.
Latvijas ārpolitikas stratēģija arī tiek virzīta uz integrāciju Eiropas Savienībā. Mana praktiska darba tēma ir «Latvija un Eiropas Savienība», es to izvēlējos, jo tā man likās pati interesantākā, no piedāvātām. Sava darba es apskatīšu: kādai jābūt valstij, lai tā spētu integrēties Eiropas Savienībā; kādēļ Latvijai būtu nepieciešams integrēties Eiropas Savienībā; kas Latvijai būtu darāms, lai tā varētu kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti.…