Ražošanas resursu nevienmērīgs sadalījums pa pasaules valstīm ir starptautiskās darba dalīšanas pamats. Pirmkārt, nevienmērīgi sadalīti dabas resursi, bez kuriem šodien nespēj izdzīvot nevienas modernās valsts ekonomika. Tas arī izskaidro Latvijas lielo interesi par iespējamām naftas atradnēm Baltijas jūrā Latvijas ekonomiskas zonas teritorijā. Otrkārt, valstis atšķiras ar savu zinātniski tehnisko potenciālu. Treškārt, dažāda ir darbinieku kvalifikācija. Ceturtkārt, liela diferenciācija raksturo valstu ekonomiskās attīstības līmeni, saimniekošanas efektivitāti, darba ražīgo spēku. Piektkārt, Dažādu valstu iedzīvotāji atšķiras pēc vajadzību līmeņa, struktūras, pirktspējas un konkrēta pieprasījuma. Daudzi no minētiem apstākļiem ir ilgstošas ekonomiskās attīstības rezultāts. Šo ekonomisko evolūciju iespaidoja vēsturiski politiski notikumi, arī kataklizmas. Latvijas vietu starptautiskajā darba dalīšanā būtiski noteica Latvijas pusgadsimtu ilga padomju okupācija, Latvijas iekļaušana PSRS tautsaimniecības kompleksā, komandekonomikas, sociālistiskās saimniekošanas principu krasi negatīva iedarbība uz ražošanu un pakalpojumu sfēras ekonomisko efektivitāti.
Starptautiskā darba dalīšana savā attīstībā vēršas plašumā un dziļumā. Arvien jaunas valstis tiek iekļautas starptautiskās darba dalīšanas orbītā. Pēc Otrā pasaules kara, sākot ar 60.gadism, kad uz neatkarības ceļa stājās liels skaits Āfrikas un Āzijas valstu, starptautiskās darba dalīšanas sfēra vērsās plašumā. Vienlaikus daudzas valstīs darba dalīšana kļuva arvien detalizētāka un pārgāja jaunā kvalitātē – specializācija. Uzņēmumi, apvienības konkrētas valstīs sāka masveida ražo šauri specializētu produkciju, kas padziļināja starptautisko darba dalīšanu.
Ekonomiskās attīstības īpatnība bija tā, ka vieni uzņēmumi vienās valstīs ražoja gala produkciju, bet komplektējošās detaļas, materiālus, palīgmateriālus, brīžiem pusfabrikātus piegādāja citu valstu specializēti uzņēmumi. Tā veidojās, stabilas starptautiskās kooperācijas saites, kas jāapkalpo starptautiskajai tirdzniecībai.
Tas viss apliecina izvēlētas tēmas aktualitāti un kursa darba mērķi varētu formulēt sekojoši – izanalizēt Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījuma dinamiku un kādas ir tās attīstības tendences.
Lai sasniegtu šo mērķi, jāveic daži uzdevumi:
1)apskatīt starptautiskās tirdzniecības teorijas, to pielietoju pasaules ekonomikā;
2)izanalizēt Latvijas produkcijas eksportu un apskatīt to ģeogrāfiju;
3)izanalizēt Latvijas importa dinamiku un struktūru;
4)apskatīt kāda situācija veidojās Latvijā ārējās tirdzniecības jomā (apgrozījums, saldo, attīstības tendences);
5)apskatīt Latvijas ārējās tirdzniecības politiku (kādas izmaiņas nosacījumi sagaidāmi, iestājoties ES).…
