Latvijas ārpolitikas īstenošana

Pašlaik jau ilgāku laiku Latvijas sabiedrībā tiek izvērstas diskusijas par Latvijas ārpolitikas mērķiem un virzieniem, kurus Latvijas valsts ārpolitikas speciālistiem būtu nepieciešams īstenot nākamajos gados. Var teikt, ka līdz ar Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai (turpmāk tekstā ES) un Ziemeļatlantijas aliansei, ir aizsācies nozīmīgs posms ne tikai Latvijas ārpolitikas, bet arī visā Latvijas valsts vēsturē. Lai būtu iespējams Latvijas ārpolitiku sekmīgi virzīt uz izvēlēto mērķu sasniegšanu, ir nepieciešams iepazīties ar Latvijas pieredzi ārpolitikas īstenošanā iepriekšējos gados. Par pamatu savam darbam izvēlējāmies apskatīt pēdējos 10 gadus Latvijas ārpolitikas vēsturē, jo šis bija laiks, kad Latvija uzsāka mērķtiecīgu virzību uz dalību dažādās starptautiskās organizācijās un tas bija laiks, kad Latvija atbrīvojās no kaimiņvalsts Krievijas militārās klātbūtnes savā teritorijā.

Darba teorētiskajā daļā mēs apskatīsim mazu valstu ārpolitikas īstenošanas stratēģijas un diplomātijas veidus, kurus darba turpmākajā gaitā salīdzināsim ar Latvijas izvēlētajām stratēģijām Latvijas valsts ārpolitikas mērķu realizēšanai. Darbā tiks analizēti Latvijas ārpolitikas virzieni 1995 – 2005, kā arī Latvijas sagatavotie ārpolitikas pamatvirzieni 2005. – 2009. gada laika periodam. Pētījuma nelielā apjoma dēļ, dosim īsu ieskatu abu laika periodu valstī pastāvošajā situācijā, raksturojot Latvijai pieejamo izvēļu klāstu savas ārpolitikas īstenošanai. Darba nobeigumā tiks izdarīti secinājumi, kuri atspoguļos Latvijas ārpolitikas mērķu realizēšanu/nerealizēšanu, kā arī atklātas problēmas, ar kurām Latvijas valsts saskārusies vai saskarsies, realizējot izvirzītos ārpolitikas mērķus.…