Savā darbā izvēlējos apskatīt galvenās Latvijas ārpolitiskās norises, tendences un attiecības kādas pastāvēja 20. – 30. gados. Lai apskatītu ārpolitikas tendences, es vēlējos arī aplūkot Latvijas ārlietu ministrijas un ārpolitiskā dienesta izveidošanos to nelielo vēsturi un pieredzi šajā laika posmā, struktūru un redzamākās personības, kas veidoja Latvijas starptautisko vēsturi, līdz ar to arī apskatot Latvijas mūsdienu diplomātijas un ārpolitikas tradīciju aizsākumus.
Tieši Latvijas ārpolitiskajai darbībai un aktivitātei ir liela nozīme Latvijas ceļā uz neatkarību, ārlietu ministrijas darbs šajā laika posmā var tikt uzskatīts par vienu no vissvarīgākajiem.
1. Ārpolitiskais dienests un ārlietu ministrija.
1.1. Izveide un darbība.
Jau 1917. gadā Šveicē sāka darboties Latviešu informācijas centrs, kurā darbojās ārzemju latvieši. 1916. gada beigās J. Zālītis nodibināja arī latviešu draugu biedrību Lielbritānijā.
1917. gada oktobrī radās doma par Pēterburgas Latviešu informācijas biroja izveidi, ko izteica toreizējais Krievijas valsts domes deputāts J. Goldmanis un šo ideju īstenot aicināja J. Seski . Šī biroja uzdevumi bija sakaru izveidošana ar sabiedroto un neatkarīgajām valstīm, to pārstāvjiem, iepazīstināt tos ar latviešu ekonomisko, sociālo un politisko stāvokli, kultūru, politiskajām nostādnēm – tiekšanos pēc pašnoteikšanās un šajā laikā vēl tikai pēc lielākas autonomijas.
Šāds birojs tika izveidots un tas uzsāka savu darbību 1917. gadā 18. oktobrī J. Seska un J. Goldmaņa vadībā izstrādājot pirmos paziņojumus ārvalstu pārstāvjiem, tādejādi veidojot pirmos tik svarīgos latviešu diplomātiskos kontaktus.
Taču šajā laikā latviešiem nebija vienotas nacionālas pārstāvniecības, līdz ar to nebija tiesiska pamatojuma, iespējas pārstāvēt latviešu tautas intereses un prasības. Šāda pārstāvniecība tika izveidota 1917. gada 17. novembrī Valkā, Latviešu Pagaidu Nacionālā padome, kas savā pirmajā sesijā 16.-19. novembrī lēma par organizatoriskiem jautājumiem, arī par Ārlietu nodaļu dibināšanu, kuras darbību tika nolemts turpināt no Petrogradas. Šīs nodaļas dibināšanu var uzskatīt par latviešu nacionālā diplomātiskā dienesta pirmsākumu. Šīs nodaļas priekšsēdētājs bija J. Goldmanis. Tās locekļi bija arī J. Rancāns, O. Nonācs, A. Bergs un A. Dobelis. Pirmie delegāti tika nosūtītu uz Lielbritāniju (J. Kreicbergs), ASV (Z. Meierovics) un Franciju (J. Čakste) .
…
