SECINĀJUMI
• Jāsecina, ka Latvijas Republikas banku sistēma aptver Latvijas Republikas centrālo banku, komercbanku un citas kredītiestādes - pašvaldību krājkases, lombardus, kredītbiedrības, krāj izdevumu sabiedrības un banku kantorus. Lai gan Latvijas kredītiestāžu sistēma ir samēra jauna, tās darbība ieņem nozīmīgu vietu Latvijas tautsaimniecības attīstībā. Komercbanku sistēmas izveidošana bija viens no pirmajiem tautsaimniecības pārkārtošanas pasākumiem. Nav pamata apgalvot, ka Latvijas banku sistēma un banku darbības principi būtiski atšķirtos no tiem citās valstīs, tomēr dažas īpatnības pastāv. Pirmkārt, banku sistēmas izveidošanās sākumā bankas tikai daļēji tika uztvertas kā īpašs, ar augstāku risku apveltīts, uzņēmējdarbības veids. Uzņēmējdarbību finanšu starpniecībā varēja uzsākt gandrīz tikpat viegli kā citos uzņēmējdarbības veidos, tā bija ienesīga un tāpēc populāra pelnīt gribošo vidū. Otrkārt, visi procesi banku sistēmas izveidē notika strauji un stihiski, saskaņā ar spēkā esošās likumdošanas radītajiem. Neatkarīga banku sektora darbības analīze nepastāvēja, ja neskaita starptautisko institūciju komentārus. Banku sistēmas veidošanās analīzi veica Latvijas Bankas analītiķi, kuru secinājumi, visumā objektīvi un profesionāli, nebija un nevarēja būt pasargāti no subjektīvisma sava darbības lauka novērtējumā.
• Kopumā jāsecina, ka šobrīd banku sektora ietekme uz kopējo ekonomiku ir liela – banku Latvijā ir daudz un tās arī daudziem dod darbu. Tiesa, bankas Latvijā veic pakalpojumus, ko finanšu nozarē neuzskata par īpaši sarežģītiem un tāpēc arī peļņas iespējas no tiem ir salīdzinoši nelielas, proti, tie ir starpbanku pārskaitījumi, valūtas maiņas operācijas, maksājumu karšu izsniegšana un apkalpošana, kā arī kredītu izsniegšana. Taču ar investīciju piesaisti, jaunu finanšu produktu izstrādi un pakalpojumu sniegšanu, kas paredz ne tikai naudas izvietošanu depozītos, bet arī labas ieguldījuma iespējas jau citos, daudz pelnošākos finanšu produktos, Latvijā nodarbojas vairs tikai retais.
…
