Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
3,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:362650
 
Evaluation:
Published: 13.02.2018.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 3 units
References: Not used
Extract

Pēc tam, kad 1940. gada jūnijā Padomju Savienība okupēja Baltijas valstis, šo valstu diplomātiskais korpuss kļuva par vienīgo institūtu, kas ārzemēs valsti pārstāvēja de jure līmenī. Igaunijas, Latvijas un Lietuvai diplomātiskā korpusa darbība trimdā turpinājās apmēram 50 gadus līdz 1991. gada septembrim.
Padomju varas iestādes pieprasīja, lai visi diplomātiskie pārstāvji atgrieztos savās valstīs, un uzstāja, lai īpašums, kas ārzemēs piederēji Baltijas valstīm, tiktu nodots Padomju Savienībai. Vairums diplomātu, kas atradās Rietumos, atteicās pakļauties prasībai un turpināja pildīt savas diplomātiskās funkcijas. Lai gan nozīmīgākās Rietumu valstis neatzina vardarbīgo Baltijas valstu iekļaušanu Padomju Savienībā, to politika attiecībā uz Baltijas diplomātiem dažādās valstīs un laika gaitā atšķīrās. Vislabvēlīgākā bija ASV attieksme, kas izrietēja no to tradicionāli naidīgās attieksmes pret komunismu — Latvijas un Lietuvas vēstniecība Vašingtonā un Igaunijas ģenerālkonsulāts Ņujorkā darbojās bez pārtraukuma. Baltijas diplomātiem ASV bija visas diplomātiskās privilēģijas un imunitāte. Latvijas diplomātisko dienestu no 1940. līdz 1963. gadam vadīja vēstnieks un ģenerālkonsuls Apvienotajā Karalistē Kārlis Zariņš, kam 1940. gada 17. maijā Latvijas valdība bija piešķīrusi ārkārtas pilnvaras. Daudzi diplomāti, kas šajā laikā aizsāka savu karjeru, turpināji kalpot savai valstij arī pēc pilnīgas neatkarības atgūšanas un tādējādi nodrošināja ārpolitiskā un diplomātiskā dienesta nepārtrauktību.
Latvijas un Igaunijas līgums par militāro aliansi bija vienīgais
Baltijas jūras reģionā. Līgums tika noslēgts nesekmīgās Baltijas valstu
ari savienības kopējās militārās politikas kontekstā. 1921. gada 7. jūlijā tika noslēgta slepena vienošanās starp abu valstu galvenajiem štābiem un 1923. g. 1. novembrī - līgums, kurā tika noteikts, ka abas slēdzējpuses īstenos miera politiku, darbosies kopīgā garā starptautiskajā politikā, sagādās viena otrai politisko un diplomātisko palīdzību. Līgums noteica arī vienas puses pienākumus, gadījumam, kad otra puse kļūst par upuri neprovocētā uzbrukumā.

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −2,48 €
Work pack Nr. 1364713
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register