3.Analīze un secinājumi
3.1.Ekonomika – attīstības vai attīstīta?
Pētījumā analizējot importa/eksporta attiecības un preču grupu struktūru var izvirzīt vairākus secinājums. Pirmkārt, Latvijas Republikas ārējā tirdzniecībā pēdējo desmit gadu laikā notikusi pārrorienācija uz ES tirgu. Otrkārt, ir notikušas strukturālas izmaiņas importā un eksportā. Kā vienu no pēdējiem secinājumiem var izvirzīt – Latvijas Republikas ārējā tirdzniecībā (eksportā) ir pieaudzis preču grupu ar augstu pievienoto vērtību īpatsvars, bet pieaugums aizvien ir uzskatāms par nepietiekamu.
Kā pēdējais secinājums, raugoties no teorijas daļā izvirzītās pamatnostādnes par atkarības valstīm, ir grūti noteikt vai Latvijas Republika pieder pie perifērijas vai pie centra valstīm. Atbilde uz jautājumu: “Vai Latvijas Republika ir centra vai perifērijas valsts?” var atbildēt, ka valsts ir pārejas periodā no perifērijas valsts uz centra valsti, par ko liecina izmaiņas eksporta struktūrā, jo pēdējo gadu laikā eksportā sāk nostiprināties preču grupas ar augstu pievienoto vērtību (mehānismi un mehāniskas ierīces). Pamatojums apgalvojumam, ka Latvijas Republika atrodas pārejas periodā ir rodams faktā, ka attiecībā pret NVS valstīm Latvijas Republiku var nosaukt par centra, ņemot vērā preču grupu struktūru importā/eksportā (no NVS tiek ievestas izejvielas un uz NVS valstīm tiek izvestas preces ar augstu pievienoto vērtību). Savukārt, attiecībā pret ES dalībvalstīm Latvijas Republika perifērijā, jo eksporta/importa attiecības ir tipiskas perifērijas valstij – uz ES dalībvalstīm lielākā eksporta apjomu sastāda izejmateriāli (koksne), bet no ES dalībvalstīm tiek ievestas preču grupas ar augstu pievienoto vērtību. Turklāt ES kā jau tika minēts empīriskajā daļā veido absolūtajās vērtībās lielāko daļu no Latvijas Republikas ārējās tirdzniecības attiecībām, tādējādi ievadā izvirzītā hipotēze tiek apstiprināta tikai daļēji, ņemot vērā augstākminēto tirdzniecības struktūru ar NVS valstīm.
3.2.Nākotnes redzējums
Ņemot vērā otrā 2.nodaļas sākumā pieminētas problēmas, Latvijas Republika nākotnē var saskarties ar ļoti nopietniem iekšpolitiskiem izaicinājumiem, kas arī nozīmēs tālākus ārpolitiskos izaicinājumus – kā saglabāt ekonomisko ietekmi (līdz ar to arī politisko ietekmi).
Nepieciešamība – mazināt inflāciju, kas negatīvi ietekmē Latvijas Republikas ārējo tirdzniecību – eksportu. Kā jau tika minēts eksporta samazināšanās var atstāt negatīvu ietekmi uz tekošo kontu. Savukārt, negatīva tekošais konta bilance ilgtermiņā var izraisīt kapitāla aizplūšanu no Latvijas Republikas.
Nepieciešamība – mazināt inflāciju, kas attālina Latvijas Republikas pilnīgas ekonomiskās integrācijas pabeigšanu ES.
Nepieciešamība – attīstīt biodegvielas rūpniecību, tādējādi mazinot enerģētikas atkarību no NVS valstīm.
Ar valsts instrumentiem panākt preču grupas ar augstu pievienoto vērtību apjoma palielināšanu – inovāciju, jaunu tehnoloģiju attīstības un zinātnes veicināšana.
…
