Analizējot Latvijas ekonomikas attīstības vēsturi no 19.gs. beigām līdz pat 20.gs. 50 gadiem, visi ekonomisti un vēsturnieki, galvenokārt, runā par Latvijas galvaspilsētas Rīgas ekonomikas attīstību. Šajā laika posmā tieši Rīgas pilsētas attīstība ir aizņēmusi vissvarīgāko vietu Latvijas tālākajā kāpumā.
Rīgai, tapāt, ka citām lielam pilsētām ar garu vēsturi un sarežģīto saimniecības daudznozaru struktūru bija ļoti attīstīta materiālu un nemateriālu ražošanas sfēra, kas tika veidota, kad Latvija bija Krievijas impērijas un vēlāk Padomju Savienības sastāvā.
Latvijas tautsaimniecībā Rīga ieņēma pirmo vietu, pateicoties tas ļoti izdevīgam ģeogrāfiskam izvietojumam un vēsturiskas attīstības īpašībām. Pasaules vēsturē ļoti reti tika sastaptas valstis ar tik izteiktu mono centrismu saimniecībā un kultūrā, ka Latvijā. Latvijas galvaspilsētā uz 1986.gadu koncentrējās ap 34 % visu Latvijas iedzīvotāju un 48 % no tiem bija pilsētnieki. Rīgā strādāja 42 % no visiem Latvijas saimniecības darbiniekiem, 41 % no visa ražošanas personāla, 53 % no visa pārtikas ražošanas personāla. 41 % no tirdzniecības apgrozījuma pienākas Rīgai, pateicoties tas attīstītām ostām, lidostai un dzelzceļu līnijām. 72 % no visiem studentiem un 59 % no visiem skolēniem izglītojas Rīgā.
Manufaktūras tipa uzņēmumi Rīgā parādījās jau 18.gs. otrā pusē un tie bija- papīra, cukura, tabaka, tekstila un metāla ražošanas uzņēmumi. Attīstība bija plānveidīga ar maziem pārtraukumiem. 19.gs. 50. gados Rīgā tika atvērtas jaunas ražošanas fabrikas (Феникс, Проводник, Юнион), palielinot kopējo ražošanas apjomu visā Latvijā trīs reizēs. Savukārt, 19.gs. 60. gados Rīgā strauji attīstījās tirdzniecība, ko galvenokārt sekmēja jauna dzelzceļa uzbūve, kas saistīja Rīgu ar izejvielu atradnēm Krievijas teritorijā. 20.gs. sākumā Rīgas osta aizņēma pirmo vietu pēc ārējās tirdzniecības apjoma, apdzenot Sanktpēterburgu un Odesu. …
